Krišs - Human Rights [entries|archive|friends|userinfo]
Krišs

[ website | naivist.net ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Human Rights [Dec. 29th, 2004|10:48 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Vienai no cilvēktiesībām vajadzētu būt tiesībai uz neaizskaramu, šifrētu saziņu. Cilvēktiesību deklarācijā kaut kas līdzīgs ir minēts, bet stipri netieši.

Vai tad nebūtu normāli, ka es drīkstu Tev kaut ko iečukstēt ausī tā, ka neviens cits to nedzird?

Daudziem, protams, ir vienalga, vai dzird vēl kāds cits, vai nē. Citiem atkal šķiet, ka nav pieļaujams, ka divi tur kaktā sačukstas un ES nezinu, par ko viņi čukst.

Viens lasa savas e-pasta vēstules caur www klientu (nešifrēta HTTP režīmā) no termināla ielas malā un jūtas labi. Otrs atkal priecīgi okšķerē un pārlasa tā pirmā vēstules. Varbūt pat viņš nefiksē paroles un lietotāja vārdus, tik lasa vēstules un priecīgi pieraksta faktus. Un tas pirmais par to nemaz neuztraucas, jo pat neapjauš, ka atrodas mūsdienās, laikmetā, kad informācijas cena ir augsta, kad datoru un to tīklu darba rezultātā rodas iespēja “salaist galus kopā”, kad lielveikali var analizēt pirkumu vēsturi un izdarīt secinājumus par pircēja dzīvesstilu, kad aviokompānijas labāk par tevi pašu pārzina tavus ceļošanas paradumus, kad neliela kastīte muitas punktā var izskaitīt, cik naudas ir tavā kabatā, kad labi draugi dažās tepat esošās iestādēs var tev 10 minūšu laikā izstāstīt visu par cilvēku, par kuru tu nupat vēl zināji tikai viņa mašīnas numuru… tas viss taču esot tik tālu. Nekur tālu tas nav. Jocīgi, ka tieši vecākā paaudze baidās pa telefonu nosaukt naudas summas un cilvēku vārdus, jo atceras vēl psrs/čekas laikus, taču jaunajiem viss pie vienas vietas, tie kārto savus biznesa darījumus un pērk narkotikas caur mobilo stāvot uz ielas stūra.

Nē, es tomēr domāju, ka man ir tiesības uz nepārtrauktu, citiem nepieejamu informācijas apmaiņu. Vienlaga, vai pārsūtīti tiek ziemassvētku apsveikumi, vai lamāts darba devējs.

Jā, jā, zinu jau “ja jau tu esi godīgs cilvēks, kas tad tev tāds liels tur slēpjams?” Varbūt ka tiešām nekā slēpjama. Varbūt ka ir slēpjams. Es gribu to izlemt. Es gribu, lai tās būtu manas tiesības izlemt, ko čukstēšu tavā ausī.

PS. Šī ziņa šeit nokļuva caur brīvi pieejamu informācijas pārraides kanālu, tāpēc var uzskatīt, ka to ir izlasījuši un, iespējams, pa ceļam modificējuši jau daudzi cilvēki. Netici nevienam vārdam.

Link