Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Demokrātiskās tolerances ērtības

Situācija kādā Vācijas mazpilsētā pēc dažiem gadiem. Serbu ģimenei piederošā restorānā sēž vācu džentlmenis ar zelta briļļu rāmi un brūngani rudiem matiem. Viņam pretim apsēdusies itāļu jaunkundze, kas neuzkrītoši cenšas slēpt faktu, ka viņa šķielē, ko vācu džentlmenis izliekas nepamanām. Pie blakus galdiņa vakariņas ietur kāda indiešu ģimene. Tēvs un māte pasūtījuši vistas fileju bazilika mērcē, bet bērni priecīgi ēd pommes frittes ar kečupu. Indiešu ģimenes galva pamana, ka uz galda nav servēta sāls, tādēļ palūdz vācu jaukajam džentlmenim pasniegt sāli no viņa galdiņa. Pēc tam viņi pārmij dažas pieklājības frāzes par karsto laiku un Hanoveres futbola komandas muļķīgo zaudējumu.

Vācu džentlmenis un itāļu lēdija turpina savas romantiskās vakariņas. Indiešu ģimene ir paēdusi un dodas projām. Laipnais restorāna īpašnieks iedod viņiem dogie-bag, lai varētu paņemt līdzi palikušo ēdienu un vēl pēc piecām minūtēm indiešu ģimene dodas ceļā.

Ierodas oficiante un nokopj galdu, pie kura ēdusi indiešu ģimene - ar spirtu notīra galda virsmu, svečturi, no blakusgalda paņemto sālstrauciņu, krēslu atzveltnes un sēdekļus. Vācu džentlmenis palūdz apkopējai mitro salveti un noslauka labo roku, ar kuru atvadījies no indiešu ģimenes galvas.

Rasisma nav, bet cilvēkiem būtu jābūt baltiem?