Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Tagad klausies. Nē, neklausies. Aizbāz ausis un neklausies. Te nav nekā. Manis nav, tā ir vīzija tavās ausīs. Hei, kāpēc tu manī neklausies? Es taču tikko teicu, ka es tepat esmu! Nure, tātad, klausies, ko es teikšu - manis nav. Tu neesi neko dzirdējis, te nekā nebija.

Re, es tevi mēģinu mocīt ar savām pretrunām. Dīvaini, bet tas brīžiem izdodas. Tu gribi man noticēt un notici arī. Kaut gan nav viegli noticēt tam, kura nav. Un kurš pēc brītiņa atkal ir.

Galvenais man ir panākt tavu ticēšanu. Un vienlaicīgi tavu iekšējo uzspridzināšanos, nonākot pretrunās pašam ar sevi. Pēc tam varēšu tiešām pazust, tiklīdz būšu tev ieskaidrojis, ka tomēr esmu, ka tā nav vīzija tavās ausīs.