Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Tāds mazs un trīcošs, sēž dīvānā. Kājas iecēlis gultā, lai samazinātu saskarsmi ar nemīlēto pasauli. Trīc. Šņukst. Dusmīgi spaida tv pults podziņas, regulāri pārslēdzoties starp 349. un 350. kanālu, kuros abos iespējams redzēt baltmelnu ņirboņu. Haoss ir vienīgā reālās pasaules paradigma, ar kuru viņš spēj vēl sadzīvot.

Viņš paceļ roku un izslēdz gaismu. Televizora ekrānā ietriecas viņa mestā bronzas vāze, kas padara elektronu metēju rāmu uz visiem atlikušajiem laikiem. Iestājas pilnīga tumsa.

Vien ik pa brīdim iemirdzas kāda zaļa diode uz monitora.

Viņš grib palikt viens…

Un pasaule viņam to ļauj. Ja vien viņš to vēlas.

Pasaule viņam labprāt uzmet savu kārtējo maigo spļāvienu.