Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Augustā nedaudz labāk nekā septembrī, bet oktobrī atkal apmeklējums par pieciem procentiem augstāks nekā septembrī. Polim jāatzīst, ka EHR kaut reizi mēnesī skanējis 300 000 radioaparātos, bet agrāko laiku SuperFM tikai 230 000. Un tas viss tikai pateicoties statistikas iespējām un radioklausītāju aptaujai.

Jā, mani mazliet mulsina skaitļi. Vakar āra temperatūra bija plus seši grādi pēc Celsija - man bija silti -, šodien arī tie paši plus seši, bet nemaz tik silti nav. Kā tad tā - ak, nu jā, vējš taču. Neliels blakusfaktors un tava ciparzeme kļūst utopiska.

Sasniegsim tūkstoš sešsimt divdesmit trešā gada rekordu, kad novembra pirmajās dienās termometra stabiņš noslīdēja līdz mīnus četrpadsmit grādiem….

Nu, cik var? Labi, ir statistika, ir saglabājušies bezjēdzīgi cipari, bet kāpēc gan tas varētu būt svarīgs man, lauku tantei, kas knapi atceras, kurš šobrīd ir finanšu ministrs? Turklāt vēl šie brīnišķīgi iemidzinošie termini, klišejiskās frāzes kā “termometra stabiņš noslīdēs”, “vietām bez nokrišņiem”, “Drāmas mazajā zālē - Bezkaunīgie veči” un visas pārējās. Man, piemēram, termometrā nav nekāda stabiņa, tur ir sarkans šķidrums.

Un Saules kaujā (kas notika 1236. gada 22. septembrī) ordeņa pusē piedalījās kādi 3000 vīri. No tā tam nabaga lasītājam jāsaprot, kāda (liela | maza | sīva, vajadzīgo pasvītrot) cīņa notika. Neviens neteiks, ka igauņiem, latgaļiem un līviem dikti negribējās atdot savu zemi un tāpēc viņi bija ar mieru cīnīties pret svešzemniekiem. Jo tā nav interesanti. Feināka ziņa sanāk ar tiem 5000 kritušajiem.

Skaitļi var melot uz visādām pusēm. 100 stundas ir daudz…bet nepilnas piecas diennaktis nemaz tik daudz nav.

Ko tad nu es te daudz, to pašu taču Ekziperī jau teicis 1943. gadā.