I heard that you like the bad girls honey
Jan. 8th, 2013 | 11:31 pm
feels like: 
sleepy
muzīk: lana del rey - off to the races
Mamma viņam jau no bērna kājas skandināja, ka nav ko mest acis uz kaimiņu Anniju, jo viņai tētis ir pļēgurs, mamma pīpo un arī sunim kaut kāda ēde uzmetusies. Fui, neskaries klāt! Mati izkritīs! Annijai bija smuki rudi mati, vienmēr nobrāzti ceļgali un netīri šorti. Viņa spļaudījās un ar akmeņiem sita vardes. Viņi pa kluso satikās aiz tēva garāžas, košļāja košļenes un vienreiz pat bučojās.
Skolas laikā viņam vienmēr bija labas atzīmes, un viņš ļāva Dainai špikot matemātikas stundās, jo viņa starpbrīdī ļāva pataustīt pupus. Viņa visiem ļāva pataustīt pupus, bet tas piedzīvojumu nepadarīja mazsvarīgāku - pupi ir un paliek pupi, lai arī cik daudz apčamdīti. Mājās mamma teica, ka cerot uz labu vedeklu, jo negribot kā Indrānu māte attapties pirtiņā pusakla, kamēr kaut kāda sterva šiverē pa viņas iekārtoto virtuvi ar elektrisko plīti un kombainu. Tētis tikmēr klusējot pīpēja un lasīja ziņas. Hokeja čempionāts pilnā sparā.
Viņš istabā lasīja grāmatas un pirms gulētiešanas domāja par Dainu. Bet Dainai patika Jurģis, jo Jurģis pīpēja aiz skolas kopā ar vidusskolēniem.
Nesen aprunājām visiem zināmo patiesību/puspatiesību par to, ka meitenēm patīk sliktie puikas. It kā jā, bet it kā nē. Jo meitenēm jau patīk sliktie puikas, kuri potenciāli viņu dēļ paliks par labajiem zēniem un ģimenes tēviem ar alus vēderiņu, darbu bankā un mersi Mārupes mājas garāžā. Bet jautājums, vai puikām patīk sliktās meitenes šķiet nedaudz sarežģītāks. Jo ir dažādu veidu 'sliktās meitenes' un vēl dažādāki tipi, kuriem viņas patīk. Bet tur ne pie kāda kopsaucēja nenonācām, jo laikam pietrūka empīriskās pieredzes, lai izdarītu kaut kādus vispārīgs secinājumus.
Tad, protams, radās pārdomas par to, pie kuras kategorijas pieskaitītu sevi. Kādu laiku es ļoti gribēju būt sliktā meitene, jo pamatskolas teicamniece, kura nēsāja brilles un starpbrīžos lasīja Šekspīru, bija izaugusi un tik ļoti gribēja tikt no šīm atmiņām vaļā. Reizēm man pat izdevās sevi apmānīt un noticēt, ka tiešām tāda arī esmu, bet tas bija tikai tādos gadījumos, kad biju kopā ar labajiem puikām, kuriem tieši šīs ilūzijas dēļ likos tik aizraujoša. Bet šī fāze pārgāja mirklī, kad sapratu, ka man viss pārāk rūp, lai es būtu īsta sliktā meitene. Pie tam arī akūts 'krutuma' trūkums darīja savu. Un tā es kļuvu par vienkāršu skuķi. Ar pastāvīgu paranoju, ka joprojām esmu tā labā meitene, kura baidās izdarīt kaut ko nepareizi.
Bet tādos brīžos palīdz alkohols, kurš lēmumus pieņem manā vietā.
Un šis ieraksts ir bijis pilnīgi bezjēdzīgs. Daudz laimes.
Skolas laikā viņam vienmēr bija labas atzīmes, un viņš ļāva Dainai špikot matemātikas stundās, jo viņa starpbrīdī ļāva pataustīt pupus. Viņa visiem ļāva pataustīt pupus, bet tas piedzīvojumu nepadarīja mazsvarīgāku - pupi ir un paliek pupi, lai arī cik daudz apčamdīti. Mājās mamma teica, ka cerot uz labu vedeklu, jo negribot kā Indrānu māte attapties pirtiņā pusakla, kamēr kaut kāda sterva šiverē pa viņas iekārtoto virtuvi ar elektrisko plīti un kombainu. Tētis tikmēr klusējot pīpēja un lasīja ziņas. Hokeja čempionāts pilnā sparā.
Viņš istabā lasīja grāmatas un pirms gulētiešanas domāja par Dainu. Bet Dainai patika Jurģis, jo Jurģis pīpēja aiz skolas kopā ar vidusskolēniem.
Nesen aprunājām visiem zināmo patiesību/puspatiesību par to, ka meitenēm patīk sliktie puikas. It kā jā, bet it kā nē. Jo meitenēm jau patīk sliktie puikas, kuri potenciāli viņu dēļ paliks par labajiem zēniem un ģimenes tēviem ar alus vēderiņu, darbu bankā un mersi Mārupes mājas garāžā. Bet jautājums, vai puikām patīk sliktās meitenes šķiet nedaudz sarežģītāks. Jo ir dažādu veidu 'sliktās meitenes' un vēl dažādāki tipi, kuriem viņas patīk. Bet tur ne pie kāda kopsaucēja nenonācām, jo laikam pietrūka empīriskās pieredzes, lai izdarītu kaut kādus vispārīgs secinājumus.
Tad, protams, radās pārdomas par to, pie kuras kategorijas pieskaitītu sevi. Kādu laiku es ļoti gribēju būt sliktā meitene, jo pamatskolas teicamniece, kura nēsāja brilles un starpbrīžos lasīja Šekspīru, bija izaugusi un tik ļoti gribēja tikt no šīm atmiņām vaļā. Reizēm man pat izdevās sevi apmānīt un noticēt, ka tiešām tāda arī esmu, bet tas bija tikai tādos gadījumos, kad biju kopā ar labajiem puikām, kuriem tieši šīs ilūzijas dēļ likos tik aizraujoša. Bet šī fāze pārgāja mirklī, kad sapratu, ka man viss pārāk rūp, lai es būtu īsta sliktā meitene. Pie tam arī akūts 'krutuma' trūkums darīja savu. Un tā es kļuvu par vienkāršu skuķi. Ar pastāvīgu paranoju, ka joprojām esmu tā labā meitene, kura baidās izdarīt kaut ko nepareizi.
Bet tādos brīžos palīdz alkohols, kurš lēmumus pieņem manā vietā.
Un šis ieraksts ir bijis pilnīgi bezjēdzīgs. Daudz laimes.