līdz šim man likās, ka es daru ļoti daudz. nesen sapratu, ka es iesāku darīt daudz, nevis daru daudz. lielākoties neko, ko esmu iesākusi, es neesmu pabeigusi. Jā, man ir bagātīga tā saucamā pieredze, bet ko man viņa dod? neko... jā ar mani dažreiz ir jauki papļāpāt, es esmu kā gudrā padomdevēja... kā tad... es pati esmu vēl lielāka muļķe par jums visiem pārējiem.
Skolotāj dzīve, kādēļ man atkal jūsu kontroldarbā ir 2?
mani draugi mainās ik pēc pāris gadiem, mani hobiji atpvueni tā pat, par darbiem nerunāsim.... visi domā, ka es pazīstu nezin cik daudz cilvēku... jā aptuveni tā ir... jo man ir bijuši tik daudz tā saucamie labākie draugi... lielākā no huiņām ir tā, ka pieķeros visiem saviem draugiem, un tad vnk. ņemu un ciešu. debīli skan, bet jā, es milzīgā, emocionālā būtne, to vien daru kā ciešu, un ne jau tādēļ, ka visi liek man ciest... nē, es atrodu pie kā piesieties, lai domātu, ka draugi mani pamet, tad sāku tēlot cietēju, līdz beidzot tiešām tieku pamesta, tad piesūcos citiem un notiek tas pats.... varētu parunāt arī par ģimeni, bet šī diskusija diezgan smalki tika izrunāta ar Mika un Aki Naki kungu. vieglāk palika.... varbūt, man vajadzētu par visu izrunāties... varbūt man tiešām laiks, pie psihoterapeita, psihologa, psihiatrs, vai kāda cita psihā. muldu beztēmā, bet pat tagad palika vieglāk....

mis_nezinu