Mī uzradās pilnīgi pēkšņi. Es mēģināju ar viņu runāt, bet viņš neuzskata, ka vispār kaut kas īpašs ir noticis. Viņš nemaz nespēj iedomāties, ka vakardiena bija drausmīgākā diena, kādu esmu piedzīvojusi.
Varbūt ripp ir taisnība un man nesanāks aizbraukt prom, ja es to neizdarīšu uzreiz. Es biju nolēmusi šovakar palikt, lai ar Mī parunātu. Bet vai ir vērts ar viņam ento reizi mēģināt kaut ko paskaidrot.
Viņš teica, ka viņam vajag sevi pilnībā ierobežot un, ka viņš grib sevi pilnībā ierobežot, jo vēlas palikt kopā ar mani. Kāpēc jāierobežo sevi pilnībā? Manuprāt tā ir sevis laušana. Kāpēc viņam tas ir vajadzīgs? Es negribu, lai viņš sevi tā kropļo. Ja viņam tā jāmokās, kāpēc tas ir vajadzīgs?

Viņš ar mani runāja. Šoreiz patiešām. Viņš pat pirmo reizi pats sevi aizstāvēja. Pat nedaudz mani izlamāja, bet vietā.
Mēs izlīgām.
Es sāku justies vieglāk. Bet es gribu aizbraukt.
Nedusmojieties uz viņu, arī viņam ir smagi. Ne dēļ vakardienas, bet dēļ visa tā, ko sev uzlicis mūsu dēļ.

Ar viņu bija noticis tieši tas, ko Mala aprakstīja dzēstā komentārā. Viņš pārāk daudz sev uzkrāva un tad viņam vajadzēja izlādēties. Manuprāt gan varēja to darīt maigāk. Bet nu.. Ne es viņa vietā esmu bijusi, ne viņš manā. Es ceru, ka būs labi. Ceru.