tie bio-eko februāri taču ražoti āfrikā. vai spānijas dienvidos. tā ka nepārdzīvo, ja tic visiem bio-un-eko vai nav tā, ka īstenie tomāti ir pašu audzētie no savas mājas dārziņa?

Arī jau lāga nesanāk.
Kaimiņa ķīmija tāpat ieskalojas Tavā ekozemē.
Bet vispār šodien pati par sevi sasmējos - gāju pa vienu no mazajām Venēcijas ieliņām un tur arī bija ekoveikals. Un tad es turpināju iet domādama, kā gan varētu nodrošināt, ka eko tiešām eko. Nonācu pie secinājuma, ka no kaut kādiem džungļiem jāizrok neķīmiska zeme un jāaudzē burkāni puķupodā. Tā kaut kā. Jo citādi neeko kaimiņi visu sačakarē bez lielām bēdām.

laukos kaimiņiem skaitās bio saimniecība. ja nebūtu to 200 km ar astīti līdz viņiem, noteikti visu ko no viņiem iegādātu, bet tā..
anyway.. atceros, ka viņi reiz sūdzējās, kādas sviestainās prasības, lai iekļautos "normā", viņiem bija. viena no tām - drīkst būt tikai 1 kakts, kurā traktori u.c. metāli (lūžņi) stāv. nu, ja tas ir viens no (galvenajiem??) nosacījumiem, tad manispēc var būt arī ne bio. piens viņiem tāpat garšīgs. :)

vienā mājas lapā, kam uzdūros (& kas veic piegādi uz mājām), visiem mūsu pašlaik nesezonas dārzeņiem bija norādītas izcelsmes valstis. teorētiski jau arī tur var it kā audzēt bio-eko.
jebkurā gadījumā - atļauties nevaru. un man nav tāpēc jāpavada bezmiega naktis, lauzot par to galvu. :) ir labi tāpat. :)