A es regulāri mēdzu skatīties zaķufilmas. Protams, pārtinot tās vietas, kas man nepatīk (ieskaitot visas, kurās ļaunie dara ļaunos darbus) - tā tāda mana skatīšanās specifika, bet man tā patīk, tā es gūstu vairāk prieka.
Un vēl youtubē man ir atzīmēta kaudzīte ar fragmentiņiem no ziepenēm (arī meksikāņu), kuras mēdzu noskatīties atkal un atkal, parasti kādi skaistie emocionālie brīži, kad viens otram piedod un visi ir laimīgi. Banāli? Muļķīgi? A man patīk.

Nekad nemēģinu pielīdzināt kaut kādam rīllaifam. Jo tās filmas taču ir taisni tāpēc (un skatāmies tieši tāpēc), lai rastu sevī pārliecību, ka ir pasaulē arī labas un neticami labas lietas.