Lasu Markesa stāstu krājumu, un aizķēra kāds fragmentiņš. Nez, man arī tā kādreiz būs?
".. vecais Hakobs, vīra cilvēks, kurš savu sievu mīlēja tik gauži un kopš tik sena laika, ka ij iedomāties nespēja citas ciešanas kā vien tās, kuru cēlonis bija paša veča."