manā mazieliņas kvartālītī noteikti dzīvo kāds Ļoti Svarīgs. pagājušā šitik centīgi izskrāpēt sniegu ārā - to ir jāmāk. tā, ka līdz asfaltam. un nesaprotu, kā to drausmīgi ieputināto mašīnu (par kuru vēl tikai pirms dienas varēja nojaust, ka tāda zem sniegiem varētu būt) cilvēkiem ir izdevies tā attīrīt. labi, jumtu & kapotu vēl joprojām klāj sniega kalni, bet sāni ir tā, la pavisam tīri un pat no apakšas sniegs ir pazudis. me confused.
biš lielāka iela uz vienu pusi nav šitik tīra (mana ieliņa otrā pusē arī ne, bet kam tagad viegli?). drīz jāiet ievērtēt, kā izskatās Lielā Iela uz otru pusi. vismaz vakar vismaz vietumis tur bija kupenas tādas, ka ne pāri redzēt.

vakar izlasīju visu sirds pasakas grāmatu. daudz sen nedzirdētu vārdu bija. tas interesanti. citādāk.
visvairāk man patika tā, kur bija Īstais Lācis un Spēļu Lācis (ar debesu ausīm). noteikti tāpēc, ka tur bija par lāčiem. jā.