pavaidēšana. tāāā nevaru piecelties, cik drausmīgi nāk miegs un tik ļoti nav dukas nekur tagad iet.. kāds darbs? gulēt.. dīvainā kārtā vienīgā mierinošā domā ir - labi, ka ārā ir plusos. ja tagad snigtu un pa tām milzu kupenām (jo līst/ būtu snidzis katru dienu) būtu jākūņojas uz darbu, btu pavisam traki.
izdomāju, kāpēc man no rītiem arvien grūtāk pamosties & līdz ar to darbā ierodos arvien vēlāk. manas miesas ceļas nevis pēc laikrāža, piem, plkst. 7:20, bet pamostas tikai pie noteiktas gaišuma pakāpes aiz loga. ātrāk vnk protestē, ka - nē, tā vis, draudziņ, nevarēs, vēl ir jāguļ. jā, tas visu izskaidro.