dumi. ļaunie gandrīz-senlatvieši, kas savos trīsdesmitajos gados ir sarakstījuši labas grāmatas. taču tur tak čum un mudž ar visādiem arhaismiem, par ko pat māte google neko neir dzirdējusi. un kā lai es tādus paskaidroju, ja es labākajā gadījumā aptuveni pēc skanējuma un konteksta varu nojaust, ko tas nozīmē (piem., jumtrags jeb uzjumenis), bet ir tādi, kas varētu būt da jebkas, sākot no aizvakardienas brokastīm un beidzot ar sikhrofozotronu (piem., mainards un ēdikula).

ar klusuma brīdi jāpiemin jau kādu laiku kā auglīgākos laukos aizgājušie Ludmila un Mazulis.
šodien viņiem pievienojas arī Miķelis, taču jāatzīst, ka rindā ir vēl viens..

jā, es dodu vārdus saviem telpaugiem un esmu eksperts kaktusu nobendēšanā.
Ludmila gan bija bija izņēmums un nenosakāmas sugas laksts, bet parējie - tīrasiņu kaktusi.

šodien no darba atnesu sasakņojušos Zsv kaktusa zariņu. iepazīstieties - Grinčs.

riebjas. nav iedvesmas nevienā acī, taču ir apziņa, ka jāraksta. un dusmas par to, ka nerakstās.
tāds apburtais loks.
vīrs mierina. sak, tas piederot pie lietas. īsti nepalīdz.
ja aiziešu lasīt grāmatas, tāpat mocīšos sirdsapziņas pārmetumos, ka nedaru obligātās lietas.
fcuk.
tūlīt sāks skanēt sepulturas roots albums. palīdz nolaist tvaiku.
vēl kādu tējiņu jāpastrēbj, un tad jau būs labi.
cerams.
tā vismaz plānā..

2 prieki - pasaulē labākais vīrs un rūpja pirms dažām dienām vienkārši tāpat uzdāvinātais orhideju uc puķu pušķītis.