varētu ar skubu izdomāt kādas distanču slēpes & tepat pa patuvējo mežu padauzīties.. :)

arī padirseņiem nebija ne vainas.
tikai jāizdomā kaut kas water-proof uzģērbjams.
nez, kā mēs tā bērnībā jaudājām stundām pa kalnu dzīvoties ar slapjām kājām & dibeniem?

cik labi, ja ir labi, gādīgi kaimiņi, kas nāk pie mums satraukušies, vai neesam sevi nosvilinājuši.
pat ja tās ir manis vārītās (ļooooti) piedegušās pupiņas, kas bi domātas kā piedeva manai superīgākajai zupai.