ja agrāk es nezināju, ka tas ir iespējams, tad tagad zinu.
var būt cilvēki, kas smird kā daudzdesmit gadus netīrīta dzelzceļa stacijas sausā havaja.
šodien vienu tādu redzēju. slēgtā telpā.
acis sāka sāpēt & elpu sita ciet.

man piededzināja degunu. nu, ne jau ar uguni, bet kaut kādām "spēcīgām zālēm". nu, jā, nevis degunu, bet gliemežnīcas tajā iekšā. pat nezināju, ka tur tādas ir. stulbās darba ne-ventilācijas dēļ visnotaļ sajāta mana elpošanas sistēma, tagad nākas cīnīties ar sekām. šitai piededzināšanai vajadzētu palīdzēt man izvairīties no tik biežajām iesnām. ceru, ka tā. jo pašlaik ir baigi pretīga sajūta, ka īsti caur degunu negribas elpot, jo tad sāp. un visas smakas & smaržas jūtu pastiprināti (labi, ka to tanti tagad nesatiku).

toties pavisam oficiāli iepazinos ar saviem jaunajiem kaimiņiem. tādi feini puikas izskatās.
eh, man tak patīk kaimiņu būšana. :)