šodien sajūta kā pie 5dienas.
tā iet, kad sāk palikt par galveno protokolu rakstītāju.. nav nemaz tik grūti, vajag tikai piešauties.
mazie secinājumi - ir cilvēki-provokatori, ir tādi, kas neko nesaprot, ir tādi, kam kauns par to visu balagānu un kas klusām gaida beigas, nepacietīgi raugoties pulkstenī, vēl ir tādi, kas neko nesaprot, taču cenšas izlikties par gudriem, un galu beigās kā tad bez tiem, kas par visu uzjautrinās (jo īpasi par pie iepriekš pieminētās kategorijas piederošajiem).. jā, ir ari tādi.

šodien, nākot mājās, man uzsmaidīja puisis. un mana pirmā doma, saraucot degunu, bija - vai man kaut kas nav kārtībā?
stulbi. žēl. pieņemu, ka lielākajai daļai ļaužu ir tāda pati reakcija, kad man uznāk smaidošanās kāre.

jā, un kāpēc mūsu valdis valdis nevar būt kā normāls cilvēks, kas pārvietojas ar normālu sabiedrisko transportu vai iet normālām kājām?
riebjas, ka, nevienam neko ļaunu ejot uz mājām & domājot par to, kas būs vakariņās, pēkšņi priekšā piebrauc valža svīta, izlec ārā vīrišķi un liek gaidīt. tā nu godīgi un svinīgi ar vēl vairākiem cilvēkiem gaidījām, kamēr atvērsies ze vārti, lai Pats varētu tikt ievests iekšā.

mana Niknā Vadone ir paģērējusi uztapināt vismaz 1 gatavu nodaļu, ko tuvākā mēneša laikā atrādīt.
tāpēc udaļajus & pārslēdzos uz vairākus gadsimtus senu atpakaļu. :)

dzemdēju teikumus vienu pēc otra.
mācos dzīt skaistu sviestu.
vēl jāizdomā, kas kam nāk par labu - protokolu rakstīšana bak.darbam vai otrādi.
ceru, ka "niknā vadone" to novērtēs un atzīs par labu esam.
5 lpp jeb apm 1/10 jau ir. ņemot vērā, ka savas 10 lpp aizņems ievadi, nobeigumi, saturi, anotācijas utml bullš!ti, varu jau pavisam ielīksmot. nekādu šedevru netaisos uztapināt, man tikai in the end vajag papīru.
vēl gan jāizdomā, ko ar to cipariņu kaudzi darīt, kā no tā visa dabūt ārā smuku tekstu, vēl ir laiks..
(un tikko automātiski piespiedu ctrl + s, kā nekā rakstītais ik pa laikam jānoseivo, lai nepazūd.)