vienu pļāvēju esmu veiksmīgi dabeigusi (var jau būt, ka vnk laiks un tamā vecums pie vaines)
un onkoļi servisā ar tādu smaidu sejā teica, ka jāmetot ārā
laikam nekad zaķi nav redzējuši ar tādām štellēm ņemamies
enīvei - 5d būs nākamais. nez, cik ilgi tas vilks?

un vispār, kaut kur lasīju ka tie zaķi, kas iet kā tanki un paši visu dara un var izdarīt, kā nu tur bija.. apēd visus stresus un tie transformējas par apaļumiem. savukārt tās beibes, kas tādas nevarošas un par lietām pārāk neiespringst, bet ļauj citiem viņai izpalīdzēt, tieši tāpēc esot tāds kārnas. vai kaut kā tā..
vismaz zinu, kāpēc kauli sāk palikt platāki. :D

j.p. visādi citādi kā cilvēks labs par spīti tam, ka no bitēm, bet tas drausmīgais paradums pīpēt visur, kur pagadās..
jo īpaši cērtas nāsīs, kopš pati vairs nepīpāju
savā kabinetā lai dara, ko grib, bet..
būs jāsapērk pīpētaizliedzošās uzlīmes, varbūt tās palīdzēs
viņā mājā visos hauzīšos šī iemesla dēļ esot salīmētas, ja nu pie mums arī nostrādā?
visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir -āki diemžēl..

tikko biju mazgāt sēdes laikā piesmieās kapejkrūzes un centos pasaudzēt savu saplāksteroto pirkstu
(vakar iegriezu, šķēpelējot ceriņkātus)
un kārtējo reizi sapratu, ka plāksteri ar lāčiem ir riktīgi labi - palīdz pret visa veida sāpēm (jā, arī vēdera)
toties kabinetā jau otro dienu uzdarbojas ceriņsmarža
no rīta bija tik ļoti ceriņaini piesātināts, ka šķita - sāksies reibonis, sasāpēsies galva un pazudīšu ceriņos