Pavasara vājprāts cilvēku prātos laužas uz āru man tas vienmēr licies smieklīgi. Nu ir pienācis mirklis ka man pat par viņiem smiekli nenāk vienkārši chill saulītē ar kārtējo pīpi rokā, tam jau tik vēl kafijas krūze vai auksts aliņš pietrūkst.

 Šodien slājot pa Rīgas ielām un vērojot cilvēkus pamanīju ka šī vājprāta ietekmē ir iztaisnojuši muguru un pacēluši acis no pelēkā trotuāra un sākuši uzsmaidīt viens otram, es tajā mirklī atbildu ar sarkastisku smaidu un ledainu skatienu. Kad augstajās ziemas dienās mēģināju sūtīt siltu skatu tad neviens to mepamanīja tad nu tagad ir rezultāts. Jokains miers pārņēmis un vakar tam apstiprinājumu guvu no sveces, jā jokainas sveces kuras liesma ir nomierinājusies. Miers taču ir labi vai ne?