Šī nedēļas nogale pavadīta pilnīgā vienatnē, tas nozīmē klusumā un mierā. Diezgan interesanta sajūta- iemācījos gatavot vienai personai, dzert vēl vairāk kafijas (jo nav neviens kas atgādina ka tiko to jau darīju) Pāris mājas darbi ar izpildīti (pasitu sev pa plecu un paslavēju sevi) :D Pat smēķējusi šīs dienas neesmu, ha redzkā apstākļi visu iegroza, man pat pagaidām sāk patikt, bet zinu šis viss miers nebūs uz ilgu laiku, jo pati sākšu tam neticēt ka tā var būt, jāmeigīna, kas nemaiģina nedzer šampanieti ( :D man garšo šampanietis )

Pavasara vājprāts cilvēku prātos laužas uz āru man tas vienmēr licies smieklīgi. Nu ir pienācis mirklis ka man pat par viņiem smiekli nenāk vienkārši chill saulītē ar kārtējo pīpi rokā, tam jau tik vēl kafijas krūze vai auksts aliņš pietrūkst.

 Šodien slājot pa Rīgas ielām un vērojot cilvēkus pamanīju ka šī vājprāta ietekmē ir iztaisnojuši muguru un pacēluši acis no pelēkā trotuāra un sākuši uzsmaidīt viens otram, es tajā mirklī atbildu ar sarkastisku smaidu un ledainu skatienu. Kad augstajās ziemas dienās mēģināju sūtīt siltu skatu tad neviens to mepamanīja tad nu tagad ir rezultāts. Jokains miers pārņēmis un vakar tam apstiprinājumu guvu no sveces, jā jokainas sveces kuras liesma ir nomierinājusies. Miers taču ir labi vai ne?