Ir tikai dažas dziesmas, kas atgādina mums par to, kas mēs patiesībā esam.
Šī ir mana.

Plaušu karsoņa cietums pamazām parada mani traku (lasi=trakāku).
Vakar netiku nedz uz Katanas čempionātu, nedz uz KOSMOS koncertu, kas bija mums kā jubilejas dāvana :(
Tāpat šodien netieku uz AB dambi...
Šodien arī atklājās, ka nekur apkārtnē nav nopērkams terpentīns. Interesanti gan, ka eļļas krāsas un paletes, un pat audeklus tirgo, bet terpentīnu - ne... kāda tad man jēga no tās paletes un krāsām??? Nekādas. Stāv mājās pieliekamajā. Jo terpentīna nav...
Tā kā gleznošanas mākslai pievērsties nesanāca, pievēršos šobrīd pavārmākslai. Ieliku krāsnī banānu un gaidu, kas notiks. Mammas kolēģe apgalvoja, ka kopā ar šokolādi sanākot baigi labais deserts :)) nu redzēsim.

Oho!
LNT rāda Glābējzvanu...
Kaut kas neticams :))
Sākumskolas gados centos nepalaist garām nevienu tā sēriju.

Gada ienākumu deklarācija = nevienam neizprotama mūsdienu pasaules parādība, kuras pareiza aizpildīšana vienkārši nav iespējama tās nepārtraukto izmaiņu dēļ...

ko tik iekš tīmekļa nevar izlasīt :))

Cik gan precīzi laiks aiz loga spēj atspoguļot mūsu dvēseles stāvokļa vibrācijas un prāta noskaņu...

Jā, labrīt! Esmu atgriezusies no Atēnām, no Krētas, no mājām... un no visādām citādām atvaļinājuma burvībām, lai atkal atsāktu savu ikdienas darba pienākumu veikšanu augstā vai vidēji augstā kvalitātē :)
Slinkums gan ir neizmērojams :) tāpat kā gulēt-spars, mājās-gribēšana, neko-dārīt-negribēšana un absolūtais lēnums :)

Veiksmi darbā! ;)

Treptelpā jauki ož pēc vīriešu sviedriem... Remonts.

Jāatzīst, ka ārā baigi smuki gāž.

Nevaru īsti saprast, vai laiks šodien skrien vai velkas?...

"Love is... the triumph of imagination over intelligence."

/H.J.Mencken./

Tādā bezcerība, ka vai tilta vantīs rāpies... heh. :)

Esmu dusmīga.
Jā, jāsāk tieši ar to, ka esmu ļoti dusmīga.

Sazin cik ilgi gaidu regati, kuru solīja Rīgā viesojamies jau 2006. vai 2007. gadā...
Nekā. Solījumi un prognozes aizmirstas.

Un še Tev. Kamēr es, mierīgs cilvēks, brīvdienās atpūšos un atsvešinos no ziņām (jeb visa, kas ar darbu saistīts), viens burinieks ņem un atpeld.
Vēl jo vairāk. Šī ziņa līdz manij nenonāk arī turpmākās darba dienas.
Bet arī ar to vēl nav gana... 28. un 29. jūnijā bija iespēja kāpt uz burinieka klāja, apskatīt, aplūkot. Un es to uzzinu tieši tad, kad tas viss tikko ir beidzies. 30. jūnija rītā...

Kur pasaulē taisnība?

Ar visu manu neizbeidzamo mīlestību pret buriniekiem, arī mana intuīcija klusēja kā partizāns...
Traģiski! Traģiski tas ir!!!

:(

Labrīt!

Man šorīt, atnākot uz darbu, nebija, ko modināt.
Ir neliela tukšuma sajūta...
Varbūt kādu vajag pamodināt turpmākajās pāris dienās?

Nevaru, nevaru, nevaru sagaidīt, kad man zvanīs no velo remonta!! Gribās jau braukt pakaļ... :)

Miglā asaro logs, ko tur liegties, nav vērts
Tikai tevi es mīlējis esmu
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc.
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?

Dzirnavu iela smaržo pēc svaigi ceptām rabarbermaizēm. Kārdinoši! Varbūt pat pārāk...