Pagājš piektdien paši mājās sējām Jāņu sieru! :) No MAXIMĀ pirktā piena un turpat pirktā sveramā biezpiena. Kas to būtu domājis, ka arī no šiem "piena iztrādājumiem" (vai arī kā tos tagad dēvē...) var uztaisīt ēdamu Jāņu sieru. Man jau likās, ka tīri ok garšoja. Izskatījās arī tā neko. Pārējie arī slavēja, bet nu varbūt vnk patiesību acīs negribēja teikt... ;D

"Es tiešām ticu, ka cilvēci glābtu tas, ja vīrieši un sievietes būtu līdzīgi kaķiem. Nav šaubu, ka tad izbeigtos kari."

/Karls van Vehtens./

Es laikam neatteiktos dzīvot Filozofu ielā ;)

Ir tādi SKAISTIE PĀRI... paraugpāri, ideālie pāri... sauc, kā gribiet. Tādi ir. Piefiksēju tādus savu radu, draugu, klases/kursa biedru starpā, arī starp attāliek skolas biedriem un paziņām. Tie ir tādi pāri, uz kuriem skatoties, liekas, ka pasaka ir iespējama. Ka īsta un mūžīga mīlestība + 100% saderība nepārprotami pastāv. Ir TĀDI pāri... viņi liek ticēt, liek priecāties, liek sapņot :) viņi ir burvīgi...

Bet, zini, arī TĀDI pāri šķiras... un katru reizi, kad izšķiras kāds tāds pāris no "mana TĀDU pāru saraksta", es apjūku. Ja pat viņi - tad kā parējie? Ja pat viņi... tad kā? Ja etalons izjūk, vai ikdiena spēj pastāvēt?
Nu jā, kārtējo reizi nesen atklāju, ka vēl viens no TĀDIEM pāriem ir izšķīries. Kaut gan šķita, ka tas nekad nenotiks...

Pirms kāda gada laikam iestājās tas brīdis, kad šie SKAISTIE PĀRI sāka šķirties... bet nu jau pamazām sāku pierast. Bet skumji, protams, tik un tā.

SKAISTIE PĀRI, nešķirieties! Manas ticības dēļ!...

Jūs nevarat pat iedomāties, cik grūti man šodien bija piecelties un atvilkt sevi līdz darbam...

Ak jel Oskara vieglo prātu ...
:) :)

Beidzot!!!

Pirms minūtēm 20 nosūtīju pašu pēdējo šīs sesijas referātu... Neticami - neticami, ka tas murgs beidzot ir galā!! Kaut gan joprojām manī mīt šaubas par tā pēdējā darba pieņemšanu un atbilstību kursa tēmai, bet nu par to tagad mēģinu nedomāt.

Uztaisīju tēju, izgāju uz lodžijas saulītē un tagad sēžu tādā mierīgā transā :)

Uzradās jautājums pašai sev - nu, ko tālāk iesākt?
Sen nav bijis tā, ka būtībā nekas nav jādara :) nu, protams, ir. Uz veikalu jāaiziet, dzīvoklis jāsakopj. Bet tas tā, tas nav tas...

mmmmm, jauki! :):):)
Pie tam pēc visas dienas intensīvas referāta rakstīšanas... ir īpaši patīkams miera brīdis.

„Par mūsu skolu jaunatni jāsaka, ka tā mīl atlikt uzdevumus uz pēdējo brīdi, beidzot tad steidz, cik var, un darbs nereti iznāk paviršs un sasteigts. Tas nav izskaidrojams citādi kā ar zināmu rakstura gausumu.”*

* Jūlijs Aleksandrs Students (1935). "Bērna, pusaudža un jaunieša psiholoģija: cilvēka psihiskā attīstība no dzimšanas līdz garīgā brieduma posmam", Rīga: Autora izd., 683. lpp.

Bļa, nu riebjas līdz riebumam, ja tā var izteikties vispār. Padziedi man saldu dziesmiņu ausī, pielien uz vēdra un iedur dunci mugurā. Pff! Un kas tālāk? Gribās vienkārši kādam uzticēties. Nu - lai varētu. Ne uzreiz... bet, kaut reiz!

Murxxes dāvātā gerbera pasakaini uzziedējusi vēlreiz :)

OMG! Es pārvēršos par vīrieti!!!

;D

neprāta cena - tā laikam to sauc ;)

Sēdēju pie Viļņa datora, darbināju Exploreri, izmantoju googles lapu ar mērķi sameklēt informāciju par Ķirsonkungu. Ierakstot googles meklēšanas laukumā pirmo burtu "ķ"... neticēsiet, kas man tika piedāvāts :)Jā, tieši tā "ķiršu kauliņu izspļaušanas rekords".

"Suņus tur, bet kaķus vienkārši mīl."

/Godfrīds Bomanss./

Alise Brīnumzemē reiz Češīras kaķim vaicāja: «Vai jūs man, lūdzu, nepateiktu, pa kuru ceļu es varu no šejienes aiziet?» - «Tas stipri vien atkarīgs no tā, kur tu gribi nokļūt,» kaķis atbildēja. - «Man vispār vienalga, kur,» Alise sacīja. - «Tad jau arī ir vienalga, pa kuru ceļu iet,» teica kaķis.

Esmu dabūjusi savu ceriņu pušķi. Bet - par kādu cenu...

P.S. Skaists jau ir bez gala...

Kā visa lielā un plašā pasaule var pazust vienas dienas, stundas, minūtes... laikā?

Otro nedēļu veicu mediju monitoringu un nākas secināt, ka pasaule iet uz norietu. Neticat? Te būs tikai daži no 1 vai 2 dienu virsrakstiem:

"Motociklists notriec meitenīti"
"Kautiņā nosit puisi"
"Par divu policistu noslepkavošanu no zviedra piedzen 20 tūkstošus"
"Divas nāves darba vietā"
"Par galvas nozāģēšanu Rumbulā aiztur narkomānu"
"Aiztur aizdomās par zvērīgu slepkavību"
"Zemestrīce Ķīnā nogalina tūkstošiem cilvēku"
"Ārzemēs apzog sirmgalvi"
"Piecas minūtes, kas sagrāva visu"
"Cilvēku medības - vienmēr laipni?"
"Meitene nozog 18 viskija pudeles"
"Tēvs ar bisi iešauj dēlam sejā"

Nu tādas tās lietas.

Cerība par ceriņu pušķi joprojām ir dzīva!!! ;)

Aha, jau zied! Gan kastaņi, gan ceriņi... Un es sapņoju un sapņoju par smaržīgu ceriņu pušķi...