Pilnīgi jābrīnās, ka, dzerot jodu, nedz zobi, nedz mēle neiekrāsojas. Neiekrāsojas nedz zilā, nedz gaiši lillā krāsā... diez vai tāds "joks" izdotos arī ar briljant-zaļo.

Vēl viena lieta - atkal būšu geiša. Kaut kad nākamnedēļ. Manu melno matu dēļ acimredzot :D nu labi, man jau nav grūti, piekritu ;) šoreiz arī ar visu grimmu. Hmm, varbūt(!!) gribēšu redzēt bildes.

Aizsūtīju elektronisku pieteikumu. Tāda necerēti laba sajūta :)

Okey. Paliek laikam par traku. Piespamoju arī draugus (saistībā ar to pašu draudzības tēmu).
Jāpārstāj. Nopietnas lekcijas šovakar plānā.
Ar šo svinīgi apsolos šī vakara spamošanu pārtraukt!
:)

Un tagad par draugiem.lv un draugiem vispār (lai jau visiem tiek, šodien esmu dusmīga, aktīva un histēriski priecīga reizē).
Tātad tā. Saņēmu iekš draudzīgā portāla tos īstā drauga ordeņus vai ko tamlīdzīgu. Patīkami, protams, ka kāds man vispār kaut ko tādu atsūta.
Paldies arī tiem cilvēkiem, kas atsūtīja, tiešām! Vienīgi šos ordeņus esmu saņēmusi no tādiem cilvēkiem, ar ko jau sazin cik ilgi neesmu satikusies un ar ko kopīgas takas ir diezgan ierobežotā skaitā.
Tas nebūt nav jāuztver, ka tagad no visiem saviem it kā labākajiem draugiem gaidu šo zvaigznīšu jūru. Nebūt ne. Nevienam pati vēl neesmu tādu nosūtījusi.
Bet cita lieta - šie ordeņi man kārtējo reizi atgādināja, ka laika draugiem tikpat kā nav. Un ne jau man vienai. Nevienam nav. Arī maniem draugiem nav laika man :)
Tāda sajūta, ka visiem vienmēr kaut kur jāskrien, vienmēr kaut kas tiek kavēts vai laists garām. Ja mēģina saorganizēt draugu tikšanos, tad parasti neviens nekur netiek, visiem ir svarīgākas lietas un ūber-ūber svarīgie visādi darbi. Okey. Dzīvē gadās. Saprotu. Arī pati neesmu vakarus un pat naktis pavadījusi mājās pie tuviem cilvēkiem visādu filmēšanu dēļ. Ir arī visādi mācību termiņi, kurus nu nemaz nebūtu vēlam ignorēt. Tomēr beigās paliek skaidras prioritātes - un draugi acīmredzami tādi nav :)
Žēl gan. Vai tiešām tas, pēc kā mēs tik kaislīgi tiecamies, studējot savas ļoti svarīgās lietas un strādājot ļoti atbildīgos darbus, ir tas, kam jāpiepilda visa mūsu dzīve. Ja jums nav vajadzīgi draugi, tad es teikšu godīgi, ka man tie ir vajadzīgi gan.
Un laikam tādēļ man šī tēma arvien skumjāka.
Bet nu vienalga. Kuram gan mūsdienās vajadzīgs tāds čīkstošs draugs :)
Un visbeidzot - šis ieraksts nav domāt nedz kā pārmetums kādai konkrētai personai, nedz neregulāram personu kopumam. Drīzāk gan kā situācijas konstatācija pašai priekš sevis, samierināšanās centiens un pārmetums sev.
Ne jau nu es labāka.
Atvainošanās visiem maniem burvīgajiem draugiem par to, ka acīmredzot neesmu pietiekami laba drauga lomai.
Tas laikam viss.

Krīt atkal sniegs...
O, kas gan sūta
Šīs baltās paijas tev,
Kad sirds tik grūta?

Jāsāk ar to, ka Šarlijs ir burvīgs. Vismaz tiktāl. Lai arī reizi jau ir mani sakodis līdz asinīm, mana apbrīna nav mazinājusies.
Dzīvnieks tomēr paliek dzīvnieks :)
Tagad jau viņš ir palicis krietni lielāks, ja salīdzinām ar viņa ierašanās brīdi.
Varētu pat teikt, ka Šarls ir pārvērties par apaļu pūku kamoliņu. Bet vēl bez liekā svara!!
Esam viņu pieradinājuši, ka jānāk pie būra durtiņām kasīties :) kasīties viņam nu ļoti patīk. Īpaši vēlams Šarlu kasīt aiz austiņām vai vēderiņu, tad būs tas gods redzēt, kā mazais degū priekā piemiedz acis, sapūko vaigus un atver muti :)
Visinteresantākā Šarla degū aktivitāte ir lēkāšana uz vietas - nevar īsti saprast vai tā no prieka vai uztraukuma, bet kad pārrodamies mājās, šāda lēkāšana bieži tiek novērota.
Kā maza pūkaina kaučuka bumbiņa.
Šonakt gan mazais mūs uzmodināja, acīmredzot mocīja kāds nelāgs sapnis.
Bet pēc nelielas aprunāšanās, atlikusī nakts daļa pagāja mierīgi.

Snieg. Mēs abi šodien ziemu sākam,
Palūgsim, lai vakars vēlāk tumst, -
Jākļūst baltākam un patiesākam
Liktenīgam tālumam starp mums.

Snieg. Starp mums viss baltā miglā tinas,
Ceļš un dzīve balts un līdzens tiks –
Sniegi visas grambas nolīdzinās ...
Nolīdzinās, tikai ļoti stigs.

Snieg. Jau zeme ir ar baltiem svārkiem,
Mums pie saviem logiem jāpaliek,
Jākļūst baltākiem un patiesākiem.
Snieg. Cik tomēr neprātīgi snieg!

/Ojārs Vācietis./

***
Goodbye to you, my trusted friend.
We've known each other since we're nine or ten.
Together we climbed hills or trees.
Learned of love and ABC's,
skinned our hearts and skinned our knees.
***

ātrāk, ātrāk darba dienas beigas, ātrāk, ārtāk darba dienas beigas, ātrāk, ātrāk darba dienas beigas, ātrāk, ātrāk darba dienas beigas, ātrāk, ātrāk darba dienas beigas,ātrāk, ātrāk darba dienas beigas,ātrāk, ātrāk darba dienas beigas, ātrāk, ātrāk darba dienas beigas, ātrāk, ātrāk darba dienas beigas :)

Vēl viens "superīgs" pārsteigums. Nu un kas tālāk?

Parexa ta žēl! :(

Man šorīt tapa pavēstīts: "Barama ir uzvarējis" :)

Labrīt!
Sēžu darbā savā vissiltākajā un mīkstākajā džemperī, dzeru Ziemassvētku tēju ar kanēli un krustnagliņām, aiz loga pa nelielā koka 2-stāvu namiņa skursteni veļas balti dūmu mākonīši un bālā migla atgādina pūkainas sniega kupenas kaut kur tālāk - tuvāk horizontam...
Man laikam šorīt ir Ziemassvētki.

Nesen netīšām realizēju kādu darbību, no kuras vienmēr esmu baidījusies. Nu nejau paniski, bet vienkārši iedomājos, ka tas varētu būt diezgan nelāgi. --> Aizmigt ar termometru padusē. Aizmigu arī. Atverot acis, uzreizi nemaz neiedomājos par termometru. Brīdi guļot uz sāna, domāju, ka kaut kas būtu jāiedomājas... līdz nonācu līdz domai par termometru. Ātri mēģināju to sataustīt. Nekur tālu tas nebija palicis, tikai nedaudz izslīdējis no manas paduses. Man paveicās, ka visu nakti guļu vienā pozā. Būtu es Edgars, termometrs jau būtu izsmērēts pa palagu un ādā sadūrušās sīkas stikla lauskas... :) tieši šāda iespējamība mani parasti nedaudz satrauc.

Pirms pāris dienām, nepieciešamības spiesta, veicu sava algas konta ikmēneša izdrukas par visu gadu. Atklāju, ka katra mēneša pēdējā dienā tiek skaitīti kaut kādi kredītprocenti. Par ko īsti - nav saprotams. Un galvenais, ka nevis prom no mana konta, bet gan tieši pretēji. Beigās atklājās, ka algas kontam Parekss bankā ir kaut kāda tāda īpaša procentu sistēma. Jauki, protams. Bet kā gan es to visa gada garumā nebiju pamanījusi?...

Viss. Ja es velreiz skatīšos Formulu 1, apturiet mani! Vienreiz jau biju nosolījusies to nekad nedarīt, bet šis bija pēdējais piliens. Neviens nebija pelnījis uzvaru vairāk kā Felipe... Protams, dzīves netaisnības. Uz Hamiltonu vispār tagad negribās pat skatīties... Pf!
Sakiet ko gribiet, bet manās acīs Hamiltons nekad nekļūs par īstu F1 leģendu.
Visu savu cieņu un atbastu - Felipem :)

Esmu nonākusi strupceļā ar maģistra darba tēmas izvēli. Itkā viss bija skaidrs līdz tas bija jāuzraksta iesniegumā.
Vairs nav skaidrības nekādas. Bija doma pētīt steriotipus Lv vecajās filmās. Tad vecās tika atmestas, jo tur ir pārāk izteikts vēsturiskais konteksts, un to man nu nemaz nevajag.
Okey, jaunās Lv filmas. To nav daudz un kopīgas paralēles tajās grūti savilkt. Un tas nu nemaz nav labi.
Okey, tur vēl es kaut ko varētu izdomāt, bet ir otra problēma - kādus tieši stereotipus pētīt? Sākotnēji bija plāns turpināt pētīt ģimenes konstrukciju, šajā gadījumā to pārdēvējot par ģimenes stereotipiem vai kaut kā tā.
Šāda ideja tika balstīta uz maniem iepriekšējiem pētījumiem, un bija vēlme lietderīgi izmantot jau savākto materiālu un iegūtās zināšanas. Bet tā kā tas vienkāršākais ceļš bieži vien ir tas garlaicīgākais, izvērtējot par un pret, nonācu pie secinājuma, ka ģimenes konstrukcijai veltītās neskaitāmās negulētās maija/jūnija'07 naktis ir izsmēlušas manu interesi par šo aspektu.
No vadītāja saņēmu piedāvājumu sievietes tēla stereotipu pētīšanai, bet nu sievietes un vīrieša stereotipi ir pārāk banāli, lai tiem veltītu maģistra darbu. Bet viņš to bija domājis akut kā citādāk, bet es vairs neatceros kā, tātad tas neder.
Radās arī pēkšņa ideja pārmesties uz absolūti kaut ko citu - no kino uz drukātajām reklāmām. Precizējot - pētīt drukātās smaržu reklāmas (jo tās parasti ir vizuāli visizteiksmīgākās). Tomēr no šīs tēmas mani aptur tās pašas bailes - ko tieši šajās reklāmās pētīt un vai šāds pētījums netiks uzskatīts par pārāk nenopietnu maģistra darbam?
Iedomājos arī par savu iemīļoto anoreksijas-bulīmijas tēmu. Varētu pētīt mediju ietekmi uz šādas problēmas attīstību un rašanos vispār. Bet nu tad man acīmredzami ir jāmaina izvēlētais vadītājs, un tas arī vairs nemaz nav forši, jo tagadējo jau kādu ilgāku laiku nomoku ar savām neracionālajām pārdomām par to, ko varētu un nevarētu rakstīt, pie tam pārsvarā noraidot viņa piedāvājumus, cenšoties man palīdzēt.
Un vispār. No visiem (nedaudzajiem :D ) mūsu nodaļas pasniedzējiem, tikai 2 varu iedomāties kā sava darba vadītājus. Viens no tiem tagadējais. Ar pārējiem mums pārsvarā ir interešu nesaskaņas, tas ir - viņi orientējas ne uz tiem laukiem, ko es vēlētos pētīt. Tik vienkārši tas ir :)
Protams, arī citi racionāli faktori, bet par to neizplūdīšu...

Un vispār ar šo mazstrukturēto savārstījumu vēlējos lūgt kādu ieteikumu šādas situācijas risināšanai. Varbūt kādam ir kāda spoža ideja par stereotipiem Lv kino vai vēl kādu pavisam citu, manis neminētu, ar socioloģiju un komunikāciju saistītu pētniecības tēmu/virzienu?

Šodien diemžēl ir kaut kāda ārprāta diena.

Te jāsāk ar 2 lietām:

1) skatos;
2) 5dienas rīta dzeltenās preses lasīšanas rezultātā izlasīju par šo raidījumu publikāciju iekš laikam "kas jauns?"'(varbūt kļūdos)

Nu tā. Jāatzīst arī tas, ka šis ieraksts nāk par vēlu, jo pēc notikumiem jau viegli teikt: "Es taču teicu!" Bet ko nu par to. Bija tur raksts, kura autors bija pārliecināts, ka cīņa par princeses troni notiks tieši starp Madaru un Agitu. Pats interesantākais bija šī pieņēmuma pamatojums. Viņš bārā dzirdējis, ka kāds no šovam pietuvinātajiem sakā: "Labāk lai uzvar Madara nekā tā raudošā bārbija." Protams, pamatojums rakstam sanāk vienkārši grandiozs... es tajā brīdī iedomājos par sev pirms pāris nedēļām ienākušos informāciju par nedaudz citādām pretendentēm. Mana informācija, protams, arī bija balstīta uz klaču ķēdi. Tiesa gan, diezgan īsu :D viena no pretendentēm esot manas draudzenes draudzene, bet otra - kādreiz bija mana skolas biedrene. Tādēļ nedaudz apstulbu no tik tieša apgalvojuma, kuru uzskatīju par patiesībai neatbilstošu. Protams, raksta autoram nebija taisnība. Un būtībā jau man ir vienalga, kas uzvar un kāpēc. Bet vienkārši pierādījums tam, ka raksta kā grib un ko grib.