Pat nav tādas īstas nojausmas, par ko. Vienkārši tik daudz domu un sajūtu, ka galvā tam visam vairs nepietiek vietas. Nav nekas tāds konkrēts. Varbūt vienkārši pavasara rosības sākums. Gribās smaidīt un lēkāt pa pļavām, braukt kaut kur, sazin kur, kur dabas skata plašumi atbrīvo no iekšējiem rāmjiem... Kaut gan varbūt man tieši vajag rāmjus, lai to sajūtu būtu mazāk. Dzīve būtu vieglāka un mierīgāka. Satraukties nevajadzētu ne par ko... :)