Previous | Mem | Next
 
minikin
minikin
03 September 2008 @ 02:40 pm
 
Tas nav nedz kāds pārmetums, nedz mājiens.
Vienkārši secinājums.
Šodien es jūtos viena.
Kaut kā pietrūkst un pietrūkst, un pietrūkst.
Sasodīti stulbi, ka ik pa brīdim piemeklē sajūta, ka būtībā nav neviena, neviena, kas pazīst...
 
2 comments | Leave a comment
 
( Post a new comment )
[info]vinstons_smits on September 3rd, 2008 - 03:30 pm
būtībā jau tā ir.

cilvēks piedzimst viens un dziļumā tāds paliek arī visu mūžu, jo tā pa īstam izprast līdz kaulam citam otru nav iespējams, bet, ja tā padomā, varbūt arī nav vajadzīgs...
(Reply) (Thread) (Link)
minikin: Zorro[info]minikin on September 4th, 2008 - 01:45 pm
Varbūt...

Bet zini, ir tomēr reizes, kad liekas, ka kāds tevi tomēr pazīst. Ir tādas reizes un ir tādi cilvēki.
Vienkārši šobrīd uz brīdi nav... (cerams, ka tikai uz brīdi).
Nu. Nevaru īsti paskaidrot.
(Reply) (Parent) (Link)