Tā diena ir klāt. Šodien, jā, tieši šodien biju ieplānojumi mēģināt noskriet 17 km, daļēji izmantojot šo skrējienu par indikatoru tam, cik gatava/negatava esmu skriet garo pusmaratona distanci Rīgas maratonā nākamnedēļ.

Vakardiena bija jautra, turkāt ar pamatotiem svinēšanas iemesliem, tāpēc sanāca gan nedaudz pasvinēt, gan ieiet gulēt tikai nakts vidū, gan "slinkuma idejas saražot"... Bet apņemšanas tomēr ņēma virsroku. Jāatzīst, ka biju nedaudz sabijusies un diezgan nedroša par sevi, bet padoties jau bija par vēlu.

Par laimi laiks vismaz bija ideāls, nekāda karstuma vai dedzinošās saules, nedz arī vēja brāzmu, negaisu vai krusas. Tā bija zīme :)

Sākums bija viegls. Skrējām manā ātrumā un priecājāmies par ziedošajām pienenēm. Pirmos 10 km varētu uzskatīt par salīdzinoši viegliem. Noskrienot ceturdalmaratona distanci (10,5 km) pat sanāca uzlabot savu Cīrihes Jaungada maratona skrējiena laiku :) Tāpat uzlaboju savu 15 km laiku vismaz par pāris minūtēm :) Tas tomēr ļoti priecē :)

Pirmā skrējiena daļa, iespējams, likās viegla, jo skrējām pa vēl iepriekš manis neredzētām takām, kaut kur pa mežiem, pāri dzelzceļam, gar TEC2 (iepriekš nekad nebiju iedomājusies, ka varētu aizskriet līdz TEC2, jo vienmēr licies, ka tas ir kaut kur attālākajā nomalē...), pa šosejas malu u.t.t. Tad atklājās, ka iedomātajā maršrutā tomēr nesanāks 17 km distance, tādēļ tika veikta spontāna maršruta pārplānošana, tā nu daļu atpakaļceļa skrēju pretējā virzienā pa savu ierasto 8 km apli - un tas laikam bija pats grūtākais. Pirmkārt - ceļš/taka bieži vien bija ar nelielu pacēlumu, likās, ka regulāri skrienu augšā pa pavisam lēzaniem pakalniņiem, bija grūti. Otrkārt - skriešanas virziens bija neierasts, likās jocīgi skriet "pretējā" virzienā, tomēr kopumā tas laikam netraucēja :) Treškārt - sāka nedaudz berzties pēdas, laikam pirmo reizi ar šiem apaviem, bet skrējienu patīkamāku tas, protams, nepadarīja :)

Sasniedzot aptuveni 15 km punktu, kļuva pavisam grūti, tomēr tad arī laikam sanāca izskriet uz līdzenāka ceļa, kas ļoti atviegloja skriešanu, tādēļ 17 km tomēr izvilku :) Bija gan plānots pēdējo pārsimts metru sprints pirms finiša... bet kāds tur sprints, ja vēl pēdējais km tomēr jāskrien cauri mežam pa saknēm un brikšņiem? :) Tādēļ tas "sprints" (kura patiesībā īsti nebija) tāds ļoti nosacīts sanāca.

TOMĒR - ES TO PAVEICU!
Noskrēju 17 km, noturot cerēto ātrumu un bez īpašiem manāmiem ievainojumiem (vismaz pagaidām, bet varbūt kaut kas vēl sāks sāpēt vēlāk).

Jāatzīst, ka tas būtu daudz grūtāk, ja man būtu jāskrien vienai, ja mani ik pa laikam neinformētu par paveikto/gaidāmo distanci un esošo ātrumu, kā arī nepacienātu ar sāļu kokteili. Tā kā - paldies par atbalstu! :)

Bet tagad manā priekšā ir šobrīd svarīgais lēmums par Rīgas maratonā veicamo distanci. Tā kā šodienas skrējiens, lai arī patīkams un interesants, bija arī grūts un spēkus izsmeļošs, pagaidām tomēr sliecos par labu minimaratona distancei.

Bet vēl nedaudz jāpasvārstās :) Dalībai plānoju reģistrēties rītā, tātad viss vēl var mainīties :)