| grāmata, kurā katrā otrajā lapā ir kas atrodams |
[8. Jun 2012|23:19] |
Pamanīt laimi, kad tā guļ pie tavām kājām, būt pietiekami drosmīgam un izlēmīgam, lai noliektos, to paceltu, piespiestu pie krūtīm... un nosargātu. Tā ir sirds gudrība.
***
Katra sekunde, ko pavadu kopā ar tevi, ir daudz vērtīgāka par pārējām.
***
Drosme piepīt tiem, kuri cinās par labu lietu, un brīdī, kad jārīkojas, nerēķina, ko tas viņiem maksās.
***
A, Dievs! Kā es negribu tevi pamest, es tik ļoti gribēju palikt kopā ar tevi mūžīgi, es to vēlējos, vēl pirms viss sākās!
***
... katram sapnim ir sava cena!
***
Tu dod no sirds tikai tad, ja dalies tajā, kā pašam av daudz.
***
... ja esi gatavs dalīt ar otru kādu savas dzīves daļu, tad nevajag censties pārliecināt sevi un otru, ka ir iespējams nodibināt nopietnas attiecības, ja neesi gatavs tā pa īstam dot. Laimei mēs nepieskaramies ar pirkstu galiņiem. Vai nu dod, vai nu ņem pretī.
***
Reizēm mēs esam bezspēcīgi mūsu alku, vēlmju un ambīciju priekšā, un tas ir nepanesami mokoši. Šī sajūta tevi vajā visu mūžu, reizēm tu par to piemirsīsi, reizēm tā kļūs par apsēstību. Māksla dzīvot lielākoties ir atkarīga no mūsu spējam uzvarēt bezspēcību. Tas ir grūti, jo bezspēcība rada bailes tā atņem spēkus, spriestspēju, veselo saprātu un atver durvis vājumam. Tu iepazīsies ar bailēm. Cīnies ar tām, bet neaizstāj tās ar pārlieku vilcināšanos. Domā, izlem un dari! Nedod vaļu šaubām, jo nespēja dzīvot atbildēt par savu lēmumu saidnē dzīvi. Katrs koks vējā šūpojās citā ritmā. Tu domā, daba aiz bailēm radījusi tik daudz sīkumu. Bet visskaistākais, ko zeme ir devusi, kas mūs padara par cilvēciskām būtnēm, ir laime dalīties ar kādu. Tie, kas neprot dalīties, ir bezjūtīgi kopļi.
***
Mīlestībai ir brīnišķīga garša. Atceries, lai saņemtu, ir jādod; atceries, ka nedrīkst zaudēt savu es, lai spētu mīlēt.
/Marks Levī "Starp debesīm un zemi"\ |
|
|
| |
[19. Jun 2011|11:45] |
"Neviens cilvēks nevar izvairīties no iemīlēšanās", advokāts sacīja. "Varbūt gribas to noliegt, taču draudzība laikam ir visierastākā mīlestības formula."
/Stīgs Larsons "Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni", 689 lpp/
"Viņa divus gadus bija turējusies pēc iespējas tālāk no Mīkaela Blumkvista. Tomēr šķita, ka viņš visu laiku bija klāt viņas dzīvei kā košlājamā gumija kurpes zolei..."
/Stīgs Larsons "Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni", 718lpp/ |
|
|
| |
[10. Aug 2010|19:47] |
"Dīvainajās grāmatiņās ir rakstīts, ka vēlmei noteikti ir jābūtu, jo augstāki spēki nosaka, pirmkārt, vai to esi pelnījis un, otrkārt, vai tev vispār to vajaga. Dažkārt ir labāk, ja tu kaut ko nedabū, varbūt vēlāk dabūsi kaut ko daudz svarīgāku." Intervija ar Sonoru Vaici
***
"Tātad, kas notiks ar mani un Felipi? Drīzāk gan jāsaka: kas notika ar mums abiem? Nesen viņš man teica: "Reizēm es vēlos, kaut tu būtu maza, apmaldījusies meitene un es varētu tevi paņemt pie rokas un teikt: "Nāc tagad dzīvot pie manis, ļauj, lai es par tevi visu mūžu rūpētos. Bet tu neesi maza, apmaldījusies meitene. Tu esi sieviete, kurai ir karjera un mērķi. (..) Bet vienīgais, ko es saku: ja tu vēlies sev šo brazīliešu veci, tu viņu vari dabūt. Es jau tagad esmu tavs. (..) Pēdējā laikā es pat vairs nelūkojos pēc šāda cilvēka, esmu iemācījusies šo sirsnīgo frāzi teikt sev pati, sevišķi tad, ja uzmācās bailes. Bet dzirdēt to no kāda cita, no kāda, kurš to saka no visas sirds..."" citāts no Elizabetes Gilbertas grāmatas "Ēd, lūdzies, mīli"
žurnāls "Una" augusts, 2010 |
|
|