| grāmata, kurā katrā otrajā lapā ir kas atrodams |
[8. Jun 2012|23:19] |
Pamanīt laimi, kad tā guļ pie tavām kājām, būt pietiekami drosmīgam un izlēmīgam, lai noliektos, to paceltu, piespiestu pie krūtīm... un nosargātu. Tā ir sirds gudrība.
***
Katra sekunde, ko pavadu kopā ar tevi, ir daudz vērtīgāka par pārējām.
***
Drosme piepīt tiem, kuri cinās par labu lietu, un brīdī, kad jārīkojas, nerēķina, ko tas viņiem maksās.
***
A, Dievs! Kā es negribu tevi pamest, es tik ļoti gribēju palikt kopā ar tevi mūžīgi, es to vēlējos, vēl pirms viss sākās!
***
... katram sapnim ir sava cena!
***
Tu dod no sirds tikai tad, ja dalies tajā, kā pašam av daudz.
***
... ja esi gatavs dalīt ar otru kādu savas dzīves daļu, tad nevajag censties pārliecināt sevi un otru, ka ir iespējams nodibināt nopietnas attiecības, ja neesi gatavs tā pa īstam dot. Laimei mēs nepieskaramies ar pirkstu galiņiem. Vai nu dod, vai nu ņem pretī.
***
Reizēm mēs esam bezspēcīgi mūsu alku, vēlmju un ambīciju priekšā, un tas ir nepanesami mokoši. Šī sajūta tevi vajā visu mūžu, reizēm tu par to piemirsīsi, reizēm tā kļūs par apsēstību. Māksla dzīvot lielākoties ir atkarīga no mūsu spējam uzvarēt bezspēcību. Tas ir grūti, jo bezspēcība rada bailes tā atņem spēkus, spriestspēju, veselo saprātu un atver durvis vājumam. Tu iepazīsies ar bailēm. Cīnies ar tām, bet neaizstāj tās ar pārlieku vilcināšanos. Domā, izlem un dari! Nedod vaļu šaubām, jo nespēja dzīvot atbildēt par savu lēmumu saidnē dzīvi. Katrs koks vējā šūpojās citā ritmā. Tu domā, daba aiz bailēm radījusi tik daudz sīkumu. Bet visskaistākais, ko zeme ir devusi, kas mūs padara par cilvēciskām būtnēm, ir laime dalīties ar kādu. Tie, kas neprot dalīties, ir bezjūtīgi kopļi.
***
Mīlestībai ir brīnišķīga garša. Atceries, lai saņemtu, ir jādod; atceries, ka nedrīkst zaudēt savu es, lai spētu mīlēt.
/Marks Levī "Starp debesīm un zemi"\ |
|
|
