| |
[3. Jul 2009|23:11] |
|
Labi vien, ka aizmuku prom. Pateicu, ka neko negribu darìt ne stràdàt, ne zvejot. Saprotu, ka aizmigt tà arì nevareshu tapèc sèdèshu uz balkona, skatìshos màkonjos, kurus joprojàm skaistàs kràsàs rotà norietèjusi saule un pèc tam zvaigznès |
|
|
| |
[3. Jul 2009|10:51] |
Gulēts daudz vai maz- nezinu.
Domas ir daudz un dažādas.
Šobrīd stāvu izvēles priekšā ko darīt? Braukt prom uz brīvdienām vai palikt Rīgā?
Jā, es zinu ko es gribu.
Gribu mierīgu, saulienu dienu, kad var palasīt grāmatu vai žurnālu. Gribu klusu vasaras vakaru, ar tēju uz balkona un saulrieta skatu. Negribu ļaužu pūļus, jā gribu, lai kāds ir vienkārši blakus, kas spēj apsēsties blakus un klusēt. Neko nejautāt man, jo jautājumi, man liek domāt.
Braucot prom, es nevaru savu Gribuli realizēt, paliekot Rīgā es sevi moku starp četrām sienām. |
|
|
| |
[2. Jul 2009|21:58] |
Laikam jau maza, maza izrunāšanās ir palīdzējusi. Citādi viena pati "mīcos" par un ap.
Nogurums ir nereāls, bet atverot mājās logu ir vismaz sajūta, ka laukā ir vasaras vakars un laikam ar to arī šobrīd pietiek... dažās lietās tomēr ir jāievēro pieticība :p |
|
|
| |
[1. Jul 2009|20:55] |
|
Kaut pa dažām minūtēm ātrāk ierasties mājās nekā vakardien man jau par to ir prieks! |
|
|
| |
[30. Jun 2009|22:04] |
Labi vien, ka mani izvilka līdz jūrai. Tiešām kaut maz, mazliet, bet tomēr domas nebija tikai par darbu.
Nez, man jau liekas, ka TIK ļoti neesmu aizstrādājusies,, bet kad redzēju vīriešus, kas nāca man pretī man radās izbrīns :0, katrs vīrietis (nu labi katrs otrais) nāca pretī un runāja pa telefonu. Tā kas ir jaunā mode?!?!? Vai bailes palikt vienam?!?!? Un vēl agrāk tā nebija, ka atbrauc uz jūru un lauži kam ir atvaļinājums un visu dienu relax sēž "cepjās" un "gruzās" par jebko :/ |
|
|
| |
[29. Jun 2009|14:09] |
Aiztaisīju kabineta durvis ciet, lai mazliet atpūstos un tad atkal ietu pie darba virpas.
Uzrakstīšu šis dienas patīkamās lietas.
Biju iepriekšējā darbā uz astoņiem, lai "Jaukumiņam" atdotu grāmatas. Pirmais, ko saņemot grāmatas jaukumiņš pajautāja: "Vai šokolāde ir?" Jā, jā es jau biju nopirkusi :P un pie sevis nopiecājos, redz cik lab, ka zinu "Jaukumiņa" vājības un mana intuīcija pateica priekšā, kas jānopērk. Tik daudz komplimentus sen, sen nebiju dzirdējusi, "Jaukumiņš" šoreiz neskopojās ar komplimentiem, Cik es labi izskatos, ka man ir mainījusies matu krāsa, kā viņš saka, par 10% tumšāki :P, par manu figūru un vispār sajutos, kaut kā īpaši un super sievišķīgi, ka atceras mani un joprojām novērtē cik labi izskatos :P
Neko nerakstīšu sliktu, jo tos dokumentus ko redzēju, man mati sacēlās stāvus, cik tālu ir jāiet un ko vispār autors domā :/, bet tas tā...
Aizgāju pie vēl dažiem kolēģiem un atkal dzirdēju tikai un vienīgi komplimentus, nu patīkami, ko lai saka :))))
Iesēdos mašīnā un tā vien visu ceļu tā smaidīga braucu, i par radīto labo garstāvokli, i par to ka atkal braucu ar mašīnu :)))) |
|
|
| Džurasel zaķītis |
[28. Jun 2009|22:50] |
Beidzot mājās.
Satikti vecāki. Vismaz radās iespaids, ka vecāki saprot, ka bērns ir nepajokam nostrādājies. Pārāk nemocīja ar visādiem jautājumiem, kā vien parādīju, kā no fočika ielādēt bildes (it kā jau prot, bet kaut kas nesanāca, tad nu šoreiz sanāca), palīdzēts noņemt veļu. Tomēr iepriecina, ka pasaku, ka algas iespējams, nebūs tik ātri, tad ierosina, ka varbūt padzīvo kopā ar mums. Uz ko man bija atbilde, kāda jēga, ja atnāku mājās un liekos gulēt un tā pat savās mājās neko ēdamu nepērku, jo nav laika paēst un tad tik nauda izmesta vējā). Vispār mīļa attieksme bija un tas jau ir labi.
Bumsis atvests mājās. Mazliet apvainojies, ka no lielajiem plašumiem ir atpakaļ savos mazajos apartamentos :p
Ziedi salikti vāzēs. Nevaru, nevaru bez ziediem ir ko rīt uz darbu aiznest un ir ko mājās uzlikt uz galda. Darbā vismaz ir kur acīm paskatīties un sirdij pariecāties :P
Ielikta mazgāties veļa. Vot šito gan es nesaprotu, kā tas var būt? Mājās neesmu, bet katru vakaru mazgāju veļu !?!?! :P No kurienes rodas atkal un atkal netīras drēbes.
Aaaaa un vēl ejot no vecāku mājām kaut kā neveiksmīgi sasistu roku un tieši pa nervu, sāp un ik pa laikam ietrīcas, bet tas figņa.
Nu ko vienam jauna darba nedēļa, bet man turpinās darba nedēļa. Patiesībā ir sevi aprīnoju un vienlaicīgi uztraucos, un gaidu kurā mirklī es sākšu histēriski raudāt, jo man liekas, ka nevar šādu stresu, nepārtrauktu skriešanu pakaļ aizejošam laikam un sajūtu, ka esi kā tāds burunduks kas skrien tanī vingrošanas aplī izturēt un būt tāds vēss, bezemocionāls cilvēks. Vienā teikumā - pagaidām turos. |
|
|
| |
[28. Jun 2009|19:16] |
"Izsaucu" mašīnu uz darbu, lai mani savāc :P
Beidzu šodien strādāt un rīt atkal pie darba virpas, tagad toč, darbs ir palicis kā darba virpa :p |
|
|
| |
[28. Jun 2009|08:29] |
Vakar noskatījos vienā elpas vilcienā filmu "Enģeļi un Deimoni". Jā, bija labs un aizraujošs sižets, bet vairāk mani saistīja tieši Romas skati, skulptūras un ēkas. Noskatījos un sapratu, ka gribu vēlreiz uz Romu un vēlreiz visu apskatīt, kas bija filmā. Trūkst, trūks man Romas.
Bet vēl par citām lietām:
jau trešā nedēļa (laikam) ka visu dienu, pat ejot gulēt nenoņemu rotlietas kaut kā jūtos drošāka ar viņām un šobrīd nespēju iedomāties, ka varētu noņemt un ielikt atvilknē.
Lēnām tiek uzzīmēts plāns, ko es darīšu pēc trakajām nedēļām (šim posmam takš ir jābeidzas kaut kad!), pirmkārt tiešām palūgšu, lai mani pāris dienas ieslēdz un atņem mobīlo (nu labi lai neatņem, bet piespiež izslēgt pa visam), otrkārt beidzot, paņemšu rokās grāmatu un palasīšu.
Labi, bet tagad uz darbu! |
|
|
| |
[27. Jun 2009|20:43] |
|
ha ha ha, tikko Boss zvanīja rīt uz darbu ... |
|
|
| |
[27. Jun 2009|18:22] |
Labi, nav ko sevi mocīt jādodas mājās!
Rīt ir jāizguļas, jācenšas atpūsties, jāsakārto bildes un jāmiemācas pirmdien būt jau citai Minijai! |
|
|
| |
[27. Jun 2009|16:33] |
|
Izdegu kā tāds sērkociņš... |
|
|
| |
[27. Jun 2009|11:25] |
Labi, mazliet ir laiks tāpēc pastāstīšu cik man daļā ir superīgi darbinieki.
Vakar devos mājas un smejoties pateicu, ka sagaidiet mani ar minerālūdeni un citronu.
Šodien eju uz kabinetu un mans darbinieks skrien man pakaļ un saka, ka ir atnesusi man sieru. Dod man apsegtu sķīvīti. Atnāku es kabinetā un esmu pārsteigta, ka zem salvetes ir gan siers, gan pašas salīti gurķīši. Mmmmmmmm, salīti gurķīši ir tieši, tieši laikā man šodien :P |
|
|
| |
[26. Jun 2009|20:03] |
Jau ejot ciemos secināju, ka ja man nav mašīnas, tas man ļauj būt vājai raksturā un pamudina iedzert alko. Nu jā, un šobrīd tiek tukšots ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f_g alko bāriņš.
Tikai ir viens jautājums kā tikt līdz mājāam, jo pie komforta ir TĀĀĀ pierasts, ka ir mazltiet pat bail vienai doties mājas jautrā prātā. |
|
|
| |
[26. Jun 2009|14:49] |
Šodien mani super duper iepriecināja, ka nezin kad būs alga par nostrādāto mēnesi.
Tad nu tagad sēžu un štukoju. Randiņi man nespīd (lai varētu paēst :P), tad paliek otrs variants, iet un pieteikties, pie kāda vakariņas uztaisīt vismaz būs (varbūt) iespēja paēst. :D :P :D :D |
|
|
| |
[26. Jun 2009|14:46] |
|
Kopš pagājušās nedēļas manas ausis spēj uztvert tikai jazz un Simply red. Vispārējais ir viens liels troksnis. |
|
|
| Par zīmēm |
[25. Jun 2009|21:48] |
|
Sākām ar darba kolēģi runāt par zīmēm, ko pasaka priekšā dzīve. Es arī atcerējos, par vienu zīmi, kad situācija biju tuvi tam, ka var teikt copy->past. Šoreiz bija galvenās lietas savādākas (uz kurām pirmajā reizē paklupu, šoreiz darīju savādāk), bet rezultāts tieši tāds pats. Saprotu, ka šis riņķis nav iziets, tikai nezinu kad vajadzēs atkal iziet šo riņķi. Bet jautājums palika tikai viens- ko šoreiz es izdarīju nepareizi?!?!?! |
|
|
| |
[25. Jun 2009|21:45] |
|
Šiverējos es te pa māju. Domāju savas domas un pēkšņi ne nokurienes sajūtu omītes smaržu. Nekad, nekad iepriekš tā nav bijis manās mājās ir tikai mana smarža, bet te cilvēka smarža, kas sen jau nav ar mani un smarža ir tik spēcīga, ka baidos pakustēties, lai gaisa plūsma neiztraucē..... Dīvaini jo dīvaini.... |
|
|
| par šito būs vēlreiz jāpadomā vēlāk |
[25. Jun 2009|15:25] |
Sākām kabinetā ar kolēģi runāt, ko atceramies no bērnības ar mīļumu, kādas tradīcijas ir palikušas atmiņā ar tādu Wowww. Sēdēju, sēdēju, domāju, domāju, bāc nu neko neatceros ;/ Sajūta it kā būtu mežā augusi un ģimene ir bijusi kaut kas abstrakts.
Braukšu uz mājām tad padomāšu vēlreiz, taču- Tur kaut kam ir jābūt!!!!!!!!!!!!!! |
|
|
| |
[24. Jun 2009|23:36] |
Drīz jau veļa būs izmazgāta un derētu tā ko doties uz gultas pusi.
Vēl tikai ir jāpaskatās, kā "iet" sabiedriskais transports, lai varu visu saplānot un neko nenokavētu, jo šo nedēļu būšu bez mašīnas. Man tomēr savi paradumi ir mazliet savādāk jāpakārto, kaut kā kad bij mašīna tad viss bij pakārtots manam laikam, bet tagad būs jārēķinās ar sabiedrisko, bet nekas izdzīvosim. Bija jau plānotas šādas tādas aktivitātes kā jūra saulrietā vai saullēktā, jo zinu, ka nākamās darba dienās mani spēs glābt tikai plašumi, miers un cilvēki.
Joprojām ir bail aizvērt acis, jo tiklīdz es apgulšos sāksies sevis žēlošana un domāšana, kāpēc es esmu šobrīd šādā situācijā? Kāpēc un kas ar mani notiek?
Jā, jā zinu, ka daudzām emocijām iemesls ir šo brīvdienu neatpūšanās, skriešana uz priekšu, visu laiku būšana cilvēkos. Joprojām visa ir par daudz un maz. Laikam man ir jāieslēdz sevi mājās un atslēgas pa logu jāatdod un jāpasaka, ka lai pēc nedēļas mani atslēdz, jo citādi es neprotu atpūsties. Gribu atpūsties, bet neprotu. |
|
|