| |
[4. Jul 2007|21:22] |
Man laikam ir izstrādājusies pretinde. Atceros savu pirmo darba vietu, kurā es baidījos par katru pateikto vārdu un izdarīto darbu, arī pēc tam man bija bail, bail man ir joprojām tikai tās bailes ir savādākas par pieņēmtajiem lēmumiem, bet ne vairs par to ko es pateicu un ko es izdarīju.
To es šodien piefiksēju, ka man grāmatvede (labā) pa drauga būšanai pateica, ka direktors par vienu lietu vālas runāt un man kā pīlei ūdens. Ok, labi neiešu iespringt, kad būs viņam laiks, tad runāsim. Sēdēju un pēc tam domāju, būtu tas pāris gadus atpakaļ, tad es kopš uzzinātu stresotu, "ceptos" un visādus sliktos scenārijus izdomātu. Varbūt es pieaugu, varbūt es cenšos pēc iespējas mazāk domāt par slikto, varbūt man ir drosme pateikt, ko es domāju un savu viedokli aizstāvēt (nevajag domāt, ka ar pēdējo varbūt man ir deguns debesīs un galvā sakāpis- esmu kļuvusi lepna)? Drīzāk esmu kļuvusi mazliet drošāka, nekaunīgāka, varbūt sāku ticēt saviem spēkiem, bet varbūt no manis gaida šo atbildību un nepieļāuj domu, ka es arī daudz ko nezinu? Man ir bijuši darbā dažādi vadītāji (katrs ar savu vadīšanas stilu) un esmu vidējā formā "izgājusi" cauri mobingam, arī tas mani stiprināja un deva pieredzi. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/170469/11327) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f_g |
|---|
| Date: | 6. Jūlijs 2007 - 14:23 |
|---|
| | | (Link) |
|
es domaaju, ka vienkaarshi Tev taa pieredze aug unaug, un taapeec juuties droshaak un labaak.. un mieriigaak liidz ar to..
| |
