|
[2. Jul 2007|13:38] |
Tad nu es iepriekš rakstu ierakstu un dzirdu, ka gaitenī ir „jaukais darba kolēģis”. „Jaukais darba kolēģis” ver durvis vaļā un saka, ka: „Redz, cik tev skaists kabinets! Tikai smaržo ne visai labi (ar to bija jāsaprot, ka mēbeles jaunās vēl smaržo pēc rūpnīcas) ” Es sēžu kā ar aukstu ūdeni aplieta. Pienāk pie sava galda un saka: „Es nevaru tikt pie sava galda, te viss ir nokrāmēts!” (tur ir monitori, printeri un visāda tehnika) Un tonis ir tāds, ka, ak, es sliktā (maita) visu man apkrāvusi un tagad man tas ir jākārto. Pēc tā teiciena man tādas dusmas, ka biju gatava kliegt. Pirmsjāņu foājē izkliegtie teksti, tad nevarēja visu tehniku aizvākt no skapja augšām man pašai bija jāņem nost tie smagumi, galvenais, ka no skapjiem bija izvilcis savus četrus CD, nevarēja atbraukt un palīdzēt ievilt jaunās mēbeles un nolika uz jaunajām mēbelēm kā pagadās tehniku un apsēdās. Mans mērs bija pilns es trīcēju no dusmām. Aizgāju uz citu kabinetu pasēdēju un uz stundu biju prom- pusdienās. Parkā/kapos bija bail, bet es sev teicu, ja no dieviem ļaunumiem (parks/kapi vai „jaukais darba kolēģis”) ir jāizvēlas viens, tad labāk pirmais. Nāku atpakaļ no darba apsveru domu vai nesākt pīpēt, jo neesmu vēl nomierinājusies, redzu, ka mašīna vēl stāv eju speciāli par pirmo stāvu cerībā, ka šis iet pa trešo prom, bet redzu, ka šis man nāk pretī es nolaižu acis lejā un paceļu tikai tad, kad viņš iet man garām un saka attā. |
|
|
Comments: |
| From: | f_g |
Date: | 2. Jūlijs 2007 - 13:48 |
---|
| | | (Link) |
|
tajos kapinjos dienas laikaa ir normaali. nedaudz jokaina sajuuta ir, bet nav tik traki :) tumshos ziemas vakaros gan vairaak ir neomuliigi ;)
a koleegjis... meerglis, derglis, eerglis :P | |