...
man zili vakari atnāk logos un taustās pēc iedegtām svecēm. man biškrēsliņi ceļmalā plūkti un radināti istabā dzeltānās vāzēs. man pašai rokas iztausta vienotru un brīnās par citroneļļas glaudīgumu (un pudelīte vēlaizvien glabā smilšu graudus... atceries?)
sasssodīts!
vai Tu atstāsies no manām domām!
lūdzu.
man ir grūti tā.
sāpēt vislaiku par maziem mūžības mirkļiem skaistiem
trijiem.
kā tai vienā dzejā
"...viss tikai garāmejot bijis
un arī garāmejot nebija nekā."
kaut man beidzot pielēktu!, kaut es beidzot saprastu!
ka balti zibeņi skrien...ne man
ka lietus plaukstās...ne man
ka Tavas acis...ne man
man ir dzeltānas zeķes gulētejamas un koši zaļa tējkanna sudrabu vārīt.
un šonakti runāšu ar vilkiem.
man zili vakari atnāk logos un taustās pēc iedegtām svecēm. man biškrēsliņi ceļmalā plūkti un radināti istabā dzeltānās vāzēs. man pašai rokas iztausta vienotru un brīnās par citroneļļas glaudīgumu (un pudelīte vēlaizvien glabā smilšu graudus... atceries?)
sasssodīts!
vai Tu atstāsies no manām domām!
lūdzu.
man ir grūti tā.
sāpēt vislaiku par maziem mūžības mirkļiem skaistiem
trijiem.
kā tai vienā dzejā
"...viss tikai garāmejot bijis
un arī garāmejot nebija nekā."
kaut man beidzot pielēktu!, kaut es beidzot saprastu!
ka balti zibeņi skrien...ne man
ka lietus plaukstās...ne man
ka Tavas acis...ne man
man ir dzeltānas zeķes gulētejamas un koši zaļa tējkanna sudrabu vārīt.
un šonakti runāšu ar vilkiem.
un baranka izkriit no rokaam
uz kreppapiira fliizeem
un saskjiist ar miiksti uzshkjeerdoshu skanju vilniiti
un puteklji, dazji puteklji
priecaajas par iespeeju pacelties virs zemes
mazliet
ir jaaprot priecaaties
kaut nodurtu galvu vai piedurknee
m*
un putni vēl guļ un neko nenojauš
es iekožos ābolā un turos ar zobiem kā pie dzīvības
un ir tik apnicis vienmēr turēties...pie kādas cerības, pie gredzena, pie suņa ķēdes aiznaktī...apnicis
kas ir m*?