minga

...
man zili vakari atnāk logos un taustās pēc iedegtām svecēm. man biškrēsliņi ceļmalā plūkti un radināti istabā dzeltānās vāzēs. man pašai rokas iztausta vienotru un brīnās par citroneļļas glaudīgumu (un pudelīte vēlaizvien glabā smilšu graudus... atceries?)
sasssodīts!
vai Tu atstāsies no manām domām!
lūdzu.
man ir grūti tā.
sāpēt vislaiku par maziem mūžības mirkļiem skaistiem
trijiem.
kā tai vienā dzejā
"...viss tikai garāmejot bijis
un arī garāmejot nebija nekā."
kaut man beidzot pielēktu!, kaut es beidzot saprastu!
ka balti zibeņi skrien...ne man
ka lietus plaukstās...ne man
ka Tavas acis...ne man

man ir dzeltānas zeķes gulētejamas un koši zaļa tējkanna sudrabu vārīt.
un šonakti runāšu ar vilkiem.