liste

Dungeons & Dragons: Honor Among Thieves (2023)

Kraukšķīgie čili eļļā

13 Hours: The Secret Soldiers of Benghazi (2016)

LA.LV Govju automatizētā slaukšana ar robotu kļūst arvien populārāka. Uzticot kādas funkcijas fermā veikt robotiem, var ievērojami uzlabot saimnieka dzīvesveidu un mazināt spriedzi. Viena no robotizētās slaukšanas sistēmām ir tāda, ko govis apmeklē pēc brīvprātības principa, respektīvi, kad to vēlas. Būtu labi, ja govis uz slaukšanu robotā ietu vismaz trīs četras reizes dienā. Jebkura novirze, kas govij rada stresu, ietekmēs arī robota apmeklēšanas biežumu un veselību. Piemēram, guļvietu kvalitāte, grīdu atbilstība, slimības, īpaši klibums u. c. Loģiski, ka govis slaukšanas robotu labprāt apmeklēs tikai tad, ja tās būs veselas, atpūtušās komfortablās guļvietās, spēs brīvi pārvietoties bez sāpēm un bailēm nokrist un ja fermas iekārtojums ļaus izvairīties no rangā augstākiem dzīvniekiem.

Šodien ar bērniem apspriedīšu impulsus, ko apziņā veido komunikācija. To, ka impulsu tipiski ir par maz, lai spriestu skaidri un daudzpusīgi. Bet pietiek, lai izdarītu pārsteidzīgus secinājumus un iekļautos līdzīgi spriedošā subkultūrā. Jo to pieprasa iekšējais socializēšanās impulss, kas nomierina prātu, rada iedomātu drošības sajūtu. Līdz sadursmei ar šķietami naidīgu, konkurējošu subkultūru. To, kā palikt ārpus un reizē vispus, pilnīgā mierā.

Jumts atbrauca

Illpower

Laiks rezervēt sēžamvietu

Tramps (2016)

***
skat, jau vakaros
pagalmam pāri
koku ēnas
kā atmiņas slīd
aizvien tālāk un tālāk
bet rīt
pelni nobirs
uz tirpstošiem pirkstiem
tējas krūzē grims
izkusis laiks
un tu sagrābsi lapas
kā nosietas mēles
ne vārdu vairs
ne dziesmu
ne prieka
ej gulēt
tava maiņa galā
ej gulēt, draugs
ar tevi runā trieka

An Inspector Calls (1954)

bonijas un klaida latvieši

Man ir jauna mašīna. Mašīnā ir radio, un es klausījos Radio Naba. Man tā ir cita pasaule - nu veca pasaule ar jaunākiem cilvēkiem (lielākoties).

Bija izrāde par meliem. Diezgan neizsmalcināta propoganda. Jaunieši vēlējās uzzināt, kāpēc cilvēki, kuri nevēlas (un nevēlējās) vakcinēties, tic/ticēja meliem. Viņiem bija viesis, kuram bija patīkami zema balss un kurš mīlēja datus - tā viņš vismaz teica. Saruna gan nekur tālu netika: tā beidzās ar stāstu par vienas jaunkundzes tēvu, kurš iegāja Facebook un strīdējās ar cilvēkiem, kuri pret Covid vakcīnu bija skeptiski. Viņš to izdarīja, parādot meitai, ka ir arī "normāli cilvēki".

Šovakar mūsu miglā un manā sastrēgumā divas jaunas dāmas runāja par kultūru un mākslu. Sarunas laikā aizdomājos, vai jaunas/agras pusmūža [izglītotas] latviešu sievietes vienmēr ir tā runājušas. Viņas izklausās tā, it kā atrastos vietā, kur viņām vajadzētu klusi runāt un nesaka neko stulbu. Vieta ir "kultūra", vai ne? Un tas ir uzcelts – un tiek būvēts. Piemēram, intervētāja intervējamajai pārliecināja, ka klausītāji ir izglītoti un ka viņas neaizmirstamāko kultūras notikumu bija veicinājis Sorosa fonds. Viņas apsprieda Survival Kit projektu, kurā sabiedrība tika sadalīta grupās atkarībā no tā, kā tā reaģēja uz lielo pandēmiju. Viena no šīm grupām bija "racionālās", kurš/a pievērsa uzmanību plašsaziņas līdzekļiem un interesējās par statistiku. Taisnības labad jāsaka, ka pēdēja grupa bija cilvēki, "kas dzīvo Rīgā".

Es nezinu, vai man TUR būtu kāda vieta (ja man būtu interese apmeklēt vēlreiz). Interesanti, vai tas ir iemesls, kāpēc mana vecākā meita izvēlējās (par spīti labajiem rezultātiem) kādu laiku nemācīties universitātē. Es domāju, ka viņa pietika ar visiem inteliģentiem, izglītotiem cilvēkiem, kuri neticēja meliem, pētīja datus (es pieņemu), un rezultātā visiem visi ir/bija pareizie viedokļi.

Viena lieta izcēlās – intervējamā minēja, ka pirms aptuveni 25 gadiem viņu ietekmējušas hardcore, straight-edge un antikapitālistiskas kustības: tāpat kā es. Where there had been, amidst all the noise and bullshit, a desire to test the walls of house of culture we had been provided.

Es domāju, ka, spriežot pēc viņas ‘questioning cadence’ Lielās Izglītības Kultūras Namā [Nabas ēterā], mēs galu galā atklātu, ka mums ir daudz kopīga,just about.

Varbūt kāds no jums ir gājis cauri līdzīgai problēmai un tāpēc spēs dot padomu. Rakstu bakalaura darbu tiesību filozofijā par diezgan retu tēmu - tiesību estētika: vizuālās komunikācijas perspektīvas un ietekme. Internetā aiz maksas sienas atrodu labas grāmatas par šo tēmu, taču nevaru ziedot simtiem eiro grāmtas dēļ. Vienīgais, ko var atrast, ir pilni grāmatu ievadi. Šo to normālu esmu atradis https://libgen.is/. Taču cenšos tikt pie aizliegtā augļa - grāmatas Aesthetics of Law (2020., K.Zeidler). Neviens šo problēmu nav apskatījis man tik izdevīgi kā Zeidlera k-gs.

Esmu gatavs iepazīt interneta tumšo pusi, ja kāds ir gatavs palīdzēt zināšanas alkstošam biedram ar informāciju. Citiem vārdiem, varbūt interneta tumšajā pusē mīt vide, kur brālīgi dalās ar akadēmisko literatūru? Zinu, esmu romantiķis.

Lai vai kā, varbūt kādam ir kādi ieteikumi, neordināri risinājumi? Pateicos par iespēju uzrunāt jūs, Dārgā Ciba.

"Lai Dievs tev stāv klāt, tu nabaga cietēj!" radīja tādas pretrunīgas pārdomas. Pirmajā cēlienā es pat nepasmaidīju nevienu reizi stundas 45 minūšu garumā. Nevarjau arī teikt, ka publika daudz smējās (izņemot manu dzīvesbiedri un Artusu Kaimiņu). It kā var saprast, ar kādiem paņēmieniem režisors vēlas mums parādīt, ka cilvēki ir ļauni un stulbi, taču pietrūka, šķiet, enerģētikas – skumji skatīties, ka pat tādi grandi kā Keišs, Skutelis vai Znotiņš kaut ko pasaka vai izdara, un ir tāds "meh, te bija joks domāts, žēl, ka jums tas neizdevās smieklīgi".

Otrais cēliens visu izglāba dažādu iemeslu dēļ. Gan aktierspēle kļuva spēcīgāka, gan spriedze kāpinājās lugā, gan citas – vieglāk pasniedzamas – apakštēmas izlīda priekšplānā. Un vislabākais bija, kad iesprūda durvis tur, kur tam nebija jānotiek, un visi aktieri uz skatuves apsmējās un vairākas minūtes nespēja nomierināties. Broka zviedz, publika to redzot, zviedz, Broka, dzirdot publiku, zviedz vēl trakāk, un tā uz apli.

Nedaudz jāpajautā cibas biedriem, kā īsti ir, ja Tu lasi, tad tā ir izlasīta grāmata, bet ja noklausies, arī piekrītat, ka izlasīta?
Es piemēram vairāk uztveru ar acīm informāciju, lekcijās es nespēju iegaumēt visu, ko man stāsta. Kaut kur lasīju, ka lielākā daļa tomēr visu izlaiž caur smadzenēm lasot.

Bet tad kā ir ar tām audio grāmatām, viņas tiek izlasītas aptuveni līdzīgi, vai arī tādā radio režīmā?

Nanook rubs it!

Tears of the Sun (2003)

"Dzīvoklis ir ar daļējām ērtībām un lielisku atmosfēru, kas padara to par ideālu dzīvesvietu."

Nefarious (2023)