Gribēju slēpti atklāti, bet...

P. starp citu, mani pameta. Turklāt tā ne pārāk glīti - laužot norunu. Bet nu tas jau ir gana sena pagātne. Ar draudzeni saderējām cik ilgi viņš būs ar savu tagadējo džusi, bet šķiet abas zaudēsim. Vai nu viņam jau no sākta gala vajadzēja piekāpīgu maigu būtni, kas lolo viņa ego, vai arī tikai laiks vajadzīgs ilgāks, līdz šī apniks. Visvairāk žēl, ka čalis kļūst arvien vairāk basic.

Bija neliela saiešanās ar vienu amerikāni. Ļoti jauki. Un patīkama pieredze ar cilvēku, kurš necenšas mazos veidos pārkāpt konsentu.

Tad bija iestājies tāds meh un nekas nepatīk periods. Diezgan loģiski - attiecības neveidojās. Tad man galvā pārslēdzās klikšķis un nu jau pusgadu man ir attiecības ar C. Vēl retumis tiekos ar A. Bija vēl R (sirmais)., bet nu nebūs vairs. Vai man ar to pietiek? Ne visai... Bet šobrīd nav arī sajūtas, ka es spēju atrast sev piemērotu vēl vienu mīļāko/attiecības.

Tas īsumā par pusotru gadu.