Tas ir no ļoti seniem laikiem, kad vēl G. Michael bija kods mums "Every single memory has become the part of me". Esmu aizmirsis 20-o gadu pāļa sarunas, jo man tiešām bija radikālis pālis, ka nebiju drošs kā vispār mani sauc, zvanot uz NL. Ticami, ka Armands. Taču katrs brīdis, ko bijām kopā, es arī skaidrā, ir palicis niansēs. Es atceros katru sekundi
Klausos Pink Floyd. Mans trulais prāts vienkārši raud, kā es tev tinu smilgas matos Siguldas pļavā, ar milzīgu uzmanību, un redzēju tevi kā milzīgu brīnumu. Vēlāk tev sala, jo palikām līdz tumsai ārā. Iedevu tev savu mugursomu, ar polsterētu iekšpusi, lai nedaudz sasildies. Man nesala, varbūt pavisam nedaudz. Es dievināju katru brīdi ar tevi.
Par Goldie es nerunāju vispār. Tas būtu tik cheap. Uztvere, līdz kurai man ir gaismas gadi, īsta māksla, dabas dots skaistums, un neīd, ka nav naudiņas, bet aizbrauc uz Sicīliju. Briesmonis pret Skaistuli we are.
Nu, reāli, mani Cibā spēj redzēt tikai mani cilvēki. Pārējie man nenozīmē neko. Misene laikam ir lielākais cibā. Es mēdzu saukt sevi par cibas ķēniņu, bet tā nav. Ir daudz iespaidīgāki cilvēki par mani, kuri vienkārši nelielās, netrako pālī
Mani aizkustina Black Robin. Viņa spēj mani saskatīt. Es nepielienu, bet pasaule būtu neizturama, ja neviens neredzētu, ka tu mēdz elpot nepiemēroti šai pasaulei
Puslitrs jau sāk darīt savu darbu. Lielīšanās. Man vnk ir paveicies ar skaitļu atmiņu. Ap 18, kad pat mājas telefona līnija ne visiem bija, kur nu vēl kontaktu katalogs, es zināju no galvas 120 telefona numurus, arī parastos, ne tikai savu cilvēku. Grieķijas meitene reiz redzot mani plānojot savu biznesu, teica "tas ir ekomomikas fakultātes 2. kursā līmenī". Un zināms, ka esmu dulburs, man nav nekādu teorētisko zināšanu, vienkārši iespaidīgs prāts.
esmu ļoti pieklājīgs, kaut neticēsiet, jo man vajag, lai izskatos wild. cibā atceros visu savu mežonīgumu, un tas nav bijis maz. bet reālajā attieksmē, es cenšos, lai cilvēki justos labi.
lūk, šorīt bija 2 taksisti. viens, krievs (kas man nav issue), bet auksts darba izpildītājs, un tuvu atstāja mani bezpalīdzīgu, nakts ielas vidū. nekādas pieklājības no manis "tu ko? atstāsi mani šeit?". aiztaisīju durvis, pat nepateicu paldies. prātā bija "pisies prom". otrs, ļoti pieklājīgs. pateicos no sirds.
Pamodos ap 3:30. Ir pilnīgs pižģec. Es mirstu. Mani ilgi nebija jāpierunā skatīties kontā. Palicis precīzi braucienam ar taxi un puslitram 5-os naktī. Tālāk es kļaņčīšu beibēm, Guntai, Laurai, kaut jau gadiem bija mans likums "nemūžam vairs nekļančī beibēm". Bet ir zero. Gājiens pie Gata iznīcināja ideāli izkopto ikdienu. Es biju laimīgs skaidrā. Bet man nav vairs par ko dzīvot. Es lūgšu un dievošos "es atkal vairs nedzeršu. aizdod 20 eiro. šī bija mana milzīgākā kļūda". es tiešām tam ticu. es biju nenormāli līdzsvarots skaidrā, un pasaule sāka pārvērsties laba. es nenormāli nožēloju, kāds idiots.
Ļoti labi zināju, kas iespējams par datumu bija vakar. Es necēlu galvu pat pārbaudīt. Iespējams, ka 21. Esmu sakopējis klišejas prātā. Kā tu vari neatcerēties beibes dzimšanas dienu? Holivudas filmās par to sievietes ir šokā. Nu, man arī tas nav pieņemams.
Ticiet, es atceros visas. Vienīgi Magloniju neapsveicu, jo nebija lielas tuvības. Laba meitene, bet nebija 100% ķīmijas. Feitu arī vairs nē, jo laikam viņai tagad riebjos.
Vakar pat neiesslēdzu pc, telefonā neieskatījos. Es jutos tā pārmuldējies, ka gribēju pilnīgu klusumu. Dzert lēnān, un tikai gulēt
Ja Netanjahu saka, ka Irāna drīz varēs ar kodolbumbu trāpīt ASV pilsētā, tad ziniet, tā būs žhīdu bumba, žhīdu raķete. Jo vairāk tāpēc, ka ASV eksponenciāli pieaug anticionistu skaits redzot kā žhīdi izmanto amerikānu pilsoņus lielgabalgaļai un kā nodokļu vergus Izraēlai, nemaz nerunājot par veidu kā amerikānu pilsoņu bērnus izmantoja žhīds Epstens.
Desmit cilvēki sēž aplī, astoņi ir cilvēki, divi vilkači. Katrā ciklā tiek novākti divi spēlētāji, viens pēc kopēja lēmuma, otru novāc vilkači. Iestājas nakts, visi uzsedz segu uz galvas, vilkači saskatās un norāda tiesnesim uz vienu no cilvēku spēlētājiem. Dienas laikā visi kopā lemj kurš varētu būt vilkacis un to novāc. Pēc statistikas lielākajā daļā gadījumu uzvar vilkači. Vairāk spēlētāju, ilgāka spēle.
Šobrīd mēs spēlējam šo spēli dzīvajā un vilkači ir(bija) pie varas.
tas ir kā? tas ir dirsā smagi - tu atrodies uz svešas planētas, kur visapkārt ir ienaidnieks, kuram nav iespējams uzbrukt, un kurš nav spējīgs tev uzbrukt. tam ir traks niknums uz tevi, bet tam ir tiesības tev pieskarties tikai, ja tu ļaujies provokācijai. un tās provokācijas (mauka Viktorija no mentu pīzdām. jā, arī veči starp mentiem ir pīzdas, pie tam gļēvākas par vecenēm) ir pavisam trakas. piemēram, ar tiem nav iespējams sarunāties - tur iekšā nav kaut kāda prāta funkcija, kaut kas, ar ko būtu iespējams komunicēt. tie ir kā dzīvnieki, kas reaģē uz kairinājumiem, bet bez prāta, bez spējas domāt, dzirdēt, saprast. es nezinu, kā to pateikt... tur nav klausītāja, runātāja, tas ir tikai organisms. un tas ir ļoti, ļoti grūti, jo es viņus jūtu kā staigājošas lāpas, nenormāli skaļi kliedzošas dvēseles, kurām nav iespējams palīdzēt, jo pie ruļļiem ir kas cits.
Nu, iokaste arī izpildījās. Bijām viņa mājās, dzērām. Un viņš steidza skates darbu. Teica, pohuj, es sazīmēšu sūdu, pilnīgi random, un lai viņi iet ieskrities. Es arī dzēris, teicu "nedari tā". To stabili nepieņems, izmetīs tevi no LMA. Kaut kā normāli beidzās. Pabeidza pat maģistru