šodien skolā atkal bija kārtējā bezjēdzīga diena, kad tu vienkārši atsēdi un beigās jau tik ļoti nav ko darīt, ka nezin kur likties.
nepatīk tādas dienas.
un tiešām braucu uz Itāliju. es it kā saprotu, bet vēl joprojām kkā neticās, tāpēc es tā neiespringstu vēl uz to. mm
gribās ēst.
ups, es neaizgāju uz skolu.
neesmu gulējusi ne minūti. jāiet dušā, jo jābrauc ciemos. bet spēka nav vispār. vakarā vēl Tonuss. un man jāuzraksta projekts un kolāža un vārdiņi un, ai, es pat negribu sākt domāt par to, cik rītdiena man būs šausmīga.
man tā patīk tas, kad tev kāds nejauši atsūta vai tu pats kkur uzej dziesmu, ko jau meklē ilgi, ilgi. pat gadiem.
ļoti silts. pārāk silts. karsts.
sāp galva.
un man riebjas tas windows 7
un jaunais, stulbais dators. viss ir vai nu pa lielu, pa mazu, vai vienkārši nav. stulbums. grrr
jāiet, laikam, gulēt.
reizēm gribās raudāt. tāpat vien. jo tā vieglāk.
un šodien noskatījos vienu makten labu treileri. Nine.
līdzīga Čikāgai, un man tā Čikāga tāda tuva sirsniņai. jess jees
kā tev var ievietot bildi?
tikko skaļi izlasīju sev visus savus twitera ierakstus. nezinu.
un noskatījos visus video, ko esmu ielikusi twiterī. nu, cik nu noskatījos, jo tā nemitīgā raustīšanās "mazliet" traucē.
un vēl man patīk skaļi dziedāt un dejot līdzi dziesmām. protams, kad neviens nav mājās. arī šobrīd neviena nav.
bet esmu ievērojusi, ka sabiedrībā, piem. autobusā, veikalā, ejot pa ielu, man ir grūti skaļi nedziedāt. un tad es vai nu paslēpjos šallē un klusi padziedu, vai arī pielietoju savu, jau pirms gadiem izgudroto tehniku, turēt lūpas kopā, bet venalga dziedāt, bez skaņas. nu tā ir labāk kā nedziedāt nemaz. hmm
vēl man ļoti patīk sapņot, iztēloties. laikam, gandrīz vienmēr esmu kā pa gaisu, stundās nespēju koncentrēties, jo es sapņoju,iztēlojos. man ir tik laba iztēle. kā uzreiz kāds kko pasaka, tā es uzreiz to redzu.
bet man nepatīk, tas ka, ejot gulēt, es domāju. viss sākas ar nevainīgu domu, ko rīt darīt, līdz es attopos bez maz vai sēdus, kalkulējot rītdienas plānus, dialogus ar citiem, domāju mūziku, kādu klausīšos, bet gulēt neeju. tas ir tik sarežģiti.
nu ja.
un es izdomāju, ka no rītdienas es izturēšos labi pret cilvēkiem. visiem. centīšos.
un jāatmet tas pretīgais ieradums. tas tur.
un mans jaunā gada resolutions bija neaizņemties naudu. nu, paslīdēja man kāja. bet tā ir, ka iepērkas ībejā un aizraujas.
un es nopietni sāku apsvērties par Portugāli. tas jau tur pat pie Spānijas ir. gan jau aizbraukšu gan uz Madridi, gan Barselonu.
un uz "bet nu ja tava izvēle ir mūs vairs nekad neredzēt, tad nu labi. tikai pasaki, ka negribi mūs vairs nekad satikt" viņa neko neatbildēja. NEKO.
un es izdomāju, ka no more secrets, nu ne no tuvākajiem. soo..
mazliet bail, jo liekas, ka esmu lielas izvēles priekša, darīt to, ko esmu apņmusies vai nēe. un, ja uzspiedīšu "update journal" tad nekas cits neatliks. uh.
gribās kaut ko elpu aizraujošu, sirdi plosošu, neaizmirstamu.
un vakar, es domāju, es cerēju, ka tas mani neietekmēs, ka nesāpēs. bet tik riebīga sajūta rodās to redzot.
kāpēc nekad, nekad nevar pavēlēt sirdij?
Un man viņa tikko uzraksītja vēstuli. nekas dižs, bet es zinu, ka tā ir sava veida "imsorryidontwanttofightanymore" vēstule.
im so happy, because now things will be great, again. i hope, at least.
kkā nav labi ar to diendusu. jau otro dienu pēc skolas, atbraucot mājās, guļu. un pēc tam nenāk miegs un sanāk vēlu aiziet gulēt, nevaru no rīta pamosties - nav labi.
bet ja neguļu diendusu, tad man nāk miegs, neko nevaru padarīt - atkal nav labi.
un vakar telefonā ieliku savu pirmo un vienīgo ziemassvētku dziesmu.
bet tagad es iešu gulēt, lai gan pat neesmu atvērusi angļu val kladi. bet man šodien kkā pilnīgi vienalga par viņu. hahah
vakar piedzēros no šampja un vīna. hahah
daudz laimes dzimšanas dienā, paldies, ka atkal sāpini mani. mhm
atkal biju pastā. nesaprotu, tās reizes, kad tur esmu, ko, pie velna, es tur daru.
un mana desktopa bilde pilnībā parāda kā es šobrīd jūtos.
tagad tik jāuzmēra tērpiņš otrdienai un jāsāk mācīties.
šodien noskatījos "500 days of Summer" tik laba.
