SKYSCRAPER

tikko skaļi izlasīju sev visus savus twitera ierakstus. nezinu.
un noskatījos visus video, ko esmu ielikusi twiterī. nu, cik nu noskatījos, jo tā nemitīgā raustīšanās "mazliet" traucē.
un vēl man patīk skaļi dziedāt un dejot līdzi dziesmām. protams, kad neviens nav mājās. arī šobrīd neviena nav.
bet esmu ievērojusi, ka sabiedrībā, piem. autobusā, veikalā, ejot pa ielu, man ir grūti skaļi nedziedāt. un tad es vai nu paslēpjos šallē un klusi padziedu, vai arī pielietoju savu, jau pirms gadiem izgudroto tehniku, turēt lūpas kopā, bet venalga dziedāt, bez skaņas. nu tā ir labāk kā nedziedāt nemaz. hmm
vēl man ļoti patīk sapņot, iztēloties. laikam, gandrīz vienmēr esmu kā pa gaisu, stundās nespēju koncentrēties, jo es sapņoju,iztēlojos. man ir tik laba iztēle. kā uzreiz kāds kko pasaka, tā es uzreiz to redzu.
bet man nepatīk, tas ka, ejot gulēt, es domāju. viss sākas ar nevainīgu domu, ko rīt darīt, līdz es attopos bez maz vai sēdus, kalkulējot rītdienas plānus, dialogus ar citiem, domāju mūziku, kādu klausīšos, bet gulēt neeju. tas ir tik sarežģiti.
nu ja.
un es izdomāju, ka no rītdienas es izturēšos labi pret cilvēkiem. visiem. centīšos.
un jāatmet tas pretīgais ieradums. tas tur.
un mans jaunā gada resolutions bija neaizņemties naudu. nu, paslīdēja man kāja. bet tā ir, ka iepērkas ībejā un aizraujas.

un es nopietni sāku apsvērties par Portugāli. tas jau tur pat pie Spānijas ir. gan jau aizbraukšu gan uz Madridi, gan Barselonu.

un uz "bet nu ja tava izvēle ir mūs vairs nekad neredzēt, tad nu labi. tikai pasaki, ka negribi mūs vairs nekad satikt" viņa neko neatbildēja. NEKO.

un es izdomāju, ka no more secrets, nu ne no tuvākajiem. soo..

mazliet bail, jo liekas, ka esmu lielas izvēles priekša, darīt to, ko esmu apņmusies vai nēe. un, ja uzspiedīšu "update journal" tad nekas cits neatliks. uh.