17. Janvāris 2010
This place was never same again, after you came and went...
gribās kaut ko elpu aizraujošu, sirdi plosošu, neaizmirstamu.
un vakar, es domāju, es cerēju, ka tas mani neietekmēs, ka nesāpēs. bet tik riebīga sajūta rodās to redzot.
kāpēc nekad, nekad nevar pavēlēt sirdij?
Un man viņa tikko uzraksītja vēstuli. nekas dižs, bet es zinu, ka tā ir sava veida "imsorryidontwanttofightanymore" vēstule.
im so happy, because now things will be great, again. i hope, at least.