Miglasvāls' journal

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 20 vecākus

Tuesday, January 1st, 2008
19:02 - Jaunaisgads!
Laimīgu Jauno Gadu!

Novēlu, lai jums visiem labās dienas būtu pietiekoši gaišas, so tumšās dienas vieglāk pārvarēt!

(ir ko piebilst)

Monday, December 24th, 2007
19:18 - Ziemssvētku rītā no sniega viss tīts...
Jā kā tad. Ne te sniegs, ne ledus. Tikai smidzina un viss.

Bet citādi ir tīri jauki. Priecīgus Ziemassvētkus visiem!

(ir ko piebilst)

Sunday, December 9th, 2007
22:57 - Emociju gamma...
Pēdējā nedēļa bija.. draņķīga. Visu laiku viena vienīga vientulība un nekas vairāk. Lai arī man visu laiku apkārt bija cilvēki, kaut kas visu laiku trūka. Šodien bija pavisam ļauni. Jo. Tam visam klāt nāca arī garlaikotība. Visu dienu nebija nekā, ko darīt..
Taču. Visam reiz pienāk gals. Šovakar atlika parunāt ar trim cilvēkiem, kas man ļoti daudz nozīmē (kaut gan katrs savā veidā) un es atkal smaidu. Cerams, tas ilgs vairāk kā tikai šo vakaru.

current mood: smaidīgs
current music: Tanel Padar & The Sun - Hopelessness You

(ir ko piebilst)

Saturday, December 1st, 2007
19:13 - Hmm....
NaNo ir laimīgi beidizes :) Uzrakstīju tos nelaimīgos 50k vārdu un pat vēl drusku vairāk. Esmu priecīgs, kaut vēl daudz darba pei tā štrunta :)
Gaidu filmu "Zelta Kompass". Viņu mājaslapā atradu interesantu testiņu... gribu pārbaudīt, vai jūs par mani domājat to pašu, ko es pats XD

Vnk ieejiet šeit: http://www.goldencompassmovie.com/?502304

Nu tad tā :)

current mood: labs
current music: Evanscence - Good enough

(ir ko piebilst)

Wednesday, November 21st, 2007
16:55 - Viss kārtībā!
Viss ir labi :) NaNo parāds - nolīdzīnāts, Klavieru ieskaite - nolikta ļoti labi/teicami, viss ir kārtībā :) Kaut vienubrīd šķita, ka galīgi nekas nebūs...

Vienīgi... es vēl joprojām nespēju izdomāt, par ko gan varētu runāt divi cilvēki randiņā (tas ir vajadzīgs for my NaNo novel)

current mood: rakstošs..
current music: kaut kas nenosakāms...

(ir ko piebilst)

Friday, November 9th, 2007
00:07 - NaNoWriMo nr2
Tāks... pirmā nedēļa pagāja kā vēja spārnos - es biju pilnīgi pārliecināts, ka 1800 vārdu dienā nekas nav, jo rakstīju tos un vēl krietni vairāk.
Taču tagad sāk mākties virsū tāds kā iedvesmas apsīkums... sāk kļūt grūti. It kā materiāla pietiek arī tiem 1800 vārdiem, jo pa vidu es salaižu tik daudz korporatīva sviesta, ka neredz ne gala, ne malas. Zudusi ir duka rakstīt, arī sāk likties, ka domu vairs nespēju īsti sakarīgi attīstīt.. teikumi kļūst tādi neriktīgi.. sāku šaubīties, vai 1800 vārdi dienā tiešām ir tik maz, kā šķita.

current mood: norūpējies
current music: Selīna Diona - All by myself

(1 comment | ir ko piebilst)

Wednesday, October 31st, 2007
19:09 - NaNoWriMo
Tas sākas ŠONAKT!!! Beidzot, beidzot, beidzot, beidzot, BEIDZOT!!! Jau gaidīju veselu mēnesi... esmu gatavs rakstīt un aizmirst, ka man 21.novembrī ir klavieru eksāmens. Nu nekas, gan jau vecmamma parūpēsies, lai es to atcerētos :D
National Novel Writing Month rules the world :)
(sīkākiem komentāriem griezties pie manis personīgi)

current mood: satraukts
current music: I'm four foot eleven and I'm going to heaven

(ir ko piebilst)

Monday, October 15th, 2007
23:45 - Laptops kad līdzi man...
Jeeeeej!!! Dabūju! Nu man ir laptops. Varu uzskatīt, ka esmu materiāli gatavs NaNoWriMo! Šķiet, ka garīgi arī. Mēģinu pietaupīt entuziasmu novembrim, bet nenosist pavisam, lai pēc tam varu ķerties klāt. Vēl tik viss kārtīgi jāsaplāno un tad jau viss būs kārtībā.

current mood: labulabais
current music: Tom Jones - Baby it's cold outside

(ir ko piebilst)

Thursday, October 11th, 2007
16:02 - Sapņotājai...
Tu, mans Baltais Balodi, kas sevi par Sapņotāju dēvē. Tu, kuras vārds sevī nes vasaras lauku puķu rūgteno smaržu. Tev es gribu tev teikt šos vārdus. Es gribētu turpināt to, kas varēja sākties salidojumā, taču baidos, ka vienubrīd apjēgšu, ka esmu tev devis veltas cerības. Lūk, no kā es baidos.

current mood: ...
current music: Kristin Chenoweth - If

(1 comment | ir ko piebilst)

Thursday, October 4th, 2007
21:34 - Novembris ir biedējošs...
Ak kungs, man tak likās, ka es jau šeit rakstīju.. nu nekas. Ne par velti saka - ja liekas, var sasisties.
Lai nu kā - novembris tik tiešām solās būt līdz ārprātam traks mēnesis. Pieteikšanās NaNoWriMo bija diezgan neprātīgs solis, taču, kas izdarīts, tas izdarīts un nu vairs nekas nav līdzams.
Kas ir NaNo? Visa pasākuma pamatā ir ideja, ka mēneša laikā var uzrakstīt 50'000 vārdu garu romānu. Nekādas labošanas, tikai drukājam, drukājam, drukājam uz priekšu. "Editing is for December", citējot mājaslapu.
Esmu satraukts.

current mood: priecīgi satraukts
current music: Josh Groban - February Song

(2 comments | ir ko piebilst)

Saturday, September 22nd, 2007
21:32 - pumpurumpurumpurumpurum....
"Zelta cauna, zelta cauna,
Nebija tas tikai māns." /Jānis Grots/

Haha. Dzīve ir skaista. Lai kā mēs viņā dirstu ;)


Vajag man kādu, uz ko savu mīlu vērst,
Kādu, kam palīdzot vientulību dzēst.
Kādu, ar kuru man celties, ko debesīs celt,
Ar ko plaukt un ziedēt, ar kuru kā pumpuram zelt.

Nevaru mīlēt es dzīvi tik vienkārši, tā,
Bez cilvēka, kas ar to pašu man atdara.
Jā, mīlu es mīlestību, tas nu gan,
Tak vajag kādu, kas mīlu pasniedz man. /I.Miglasvāls/

current music: A.Salaks, J.Grots - Zelta Cauna

(ir ko piebilst)

Sunday, September 16th, 2007
19:23 - Bwah!
Nolādēts. Gribas kādam izstāstīt visu, visu. Izkratīt katru domu, kas uz sirds, lai beidzot būtu miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Man vajag kādu, kam varu uzticēt Pilnīgi Visu. Diemžēl šis "kāds" nav onlainā ><

Bwah. Ir. Ir grūta dzīve gejiem.

current mood: bwah...

(4 comments | ir ko piebilst)

Thursday, September 13th, 2007
21:41 - Apskaidrotais
Ļoti daudz dažādu atklāsmju. Dažas pavisam jaunas. Dažas ne tik jaunas. Citas - mūžvecas patiesības, bet priekš manis tikai tagad svarīgas. Daļu no tā var izlasīt skaipa zemnikā :) Pati galvenā - Es dzīvoju no sava optimisma. Lūk tas ir fakts...

(ir ko piebilst)

Wednesday, September 5th, 2007
21:44 - Es jūtos kā izlēcējs...
Man uzmācas ļoti liela un nepārvarama sajūta, ka es šajā nožēlojami skaistajā pasaulē esmu vienīgais dīvaini ne-pārāk-normālais, kuram tik tiešām nav nekādu pretenziju pret skolu. Ja mazliet pārspīlē, pat varētu teikt, ka es šīs pāris pirmās dienas esmu maksimāli izbaudījis. Protams, ekstāzē es neesmu, taču tuvāka vārda man nav. Atkal izceļos ar to, ka man nav pretenziju vai pat patīk tas, kas citus vnk atbaida un biedē. Šoreiz runa ir galvenokārt par jauno vācu valodas skolotāju. Es teiktu, ļoti interesanta personība, esmu drošs, ka pie viņas būs interesanti mācīties, kaut arī viņa nepārprotami būs stingra un prasīga. Arī humora izjūta viņai īpatnēja, bet man patika.
Un tas nav vienīgais. Man vispār sāk šķist, ka visi cilvēki man apkārt ir negatīvisma iemiesojumi, es tikai vienīgais tāds saulstariņš staigāju... kaut gan... nesen atklāju, ka pēc manas sejas un intonacijas bieži vien nemaz nevar pateikt, ka es jokoju. Bet tā kā es jokoju daudz...
Protams, mani mazliet kretinē jēlie joki. Nevaru smieties par viņiem, lai kā gribētos, taču tas jau ir cits stāsts. Vnk joks ne manā gaumē.

Bet vispār - laikam jau tas viss ir mana rakstura dēļ. Pirms pāris dienām noformulēju to kā savu maģisko drīsvienību. Optimisms, Dzīvesprieks, Pašpārliecinātība. Tās ir trīs lietas, kas vajadzīgas pilnvērtīgai dzīvei. Vēl varētu piešaut klāt Mīlestību, taču tā ne visiem ir akūta vajadzība. Es, personīgi, šajā konkrētā brīdī nejūtu īsti vajadzību pēc vienas konkrētas personas, kuru "mīlēt". Mans romantisms ir izskaidrots vienā no dzejoļiem, kuru varbūt citreiz šeit ielikšu. Varbūt arī nē. Interesentus lūdzu uz Karneolu. Meklējiet dzejoli ar nosaukumu "Mīlu mīlēt"

current music: Beztolka popūrijs galvā skan

(2 comments | ir ko piebilst)

Sunday, September 2nd, 2007
22:46 - Trīs biezi vārdi.
Laikam jau šodien visbiežāk dzirdētie trīs vārdi - "RĪT JAU SKOLA!!!" un varbūt tam komplektā vēl nāk kāds papildinājums "bāc", "bļaģ", "jop tvoi", "bitīt matos", "johaidī", "nolādēts" vai tamlīdzīgi...
Uz mani šī frāze attiecināma jo īpaši, jo, ja es citā reizē jau sestdien būtu sevilēnām skaņojis uz skolas stīgām un pirmdien būtu gatavs darbam, šogad viss notika daudz labāk. Sestdien es sevi noskaņoju uz pasākuma "Atvadas no vasaras" stīgām, kas patiesībā bija divdiennieks. Jāpiebilst gan, ka mēs brīnišķīgi iztikām bez alkohola. Lai runātu stulbības un uzvestos kā ķerti, alkohols nav akūta nepieciešamība. Vismaz ne starp alfiešiem, kur visi ir savējie.
Lai nu kā, pēc divu dienu ilga pasāciena apziņa par skolas tuvumu jautās mazliet sirreāla, taču patiesa. Lai nu kā, šovakar vairs neko negribās teikt. Gribu gulēt, jo pagājušā nakts nebija no tām, kurā varētu gūt letarģisku baudījumu.
Gan jau rīt kaut ko iesviestošu. Šodien pietiks.

Ak jā. Solīju trīs biezus vārdus. Lūk: ***** *****, ******!

current mood: mazliet nefiltrējošs

(6 comments | ir ko piebilst)

Friday, August 31st, 2007
17:13 - Uz rītdienas rēķina...
Ak kungs, esmu tik priecīgs. Mani pārņēmis patīkams satraukums. Es rīt braucu uz Jēkabpili! Tikšos ar alfiešiem! BEIDZOT!!! :D
Pilnai laimei man vajadzētu vēl tikai, lai tur tiktu arī daži no tiem cilvēkiem, kas, diemžēl, to nevar izdarīt. Bet būs forsi arī tāpat. Ar šiem ļaudīm nemaz savādāk nevar būt!
Žēl, ka man nav fotokameras... varētu rīt staigāt un fočierēt... Bet nekas. Esmu dzīvojis, dzīvošu vēl. Rītdiena būs brīnišķīga diena. Ceru tik, ka nebūs pārlieku auksts... Lietus arī mani nedarītu pārlieku laimīgu, taču, pieejot tai lietai no citas puses, man pret to nebūtu nekādu īpašo pretenziju.
Lai nu kā - rīt nebūšu mājās, kas nozīmē, arī pie skaipa ne. Kā būs svētdien, vēl nezinu...
Oki šis sviests ir mazliet beztolkains, bet šeites vismaz nepieminēju špakteli. (ups) :D

current mood: priecīgi satraukts
current music: Ewan McGregor & Nicol Kidman - Come what may

(1 comment | ir ko piebilst)

16:09 - Mazliet pārdomu...
Šodien kārtējā špakteļdiena. Šīs dienas uzdevums man lika aizdomāties...

Špakteli mēs izmantojam, kad kaut kur ir caurums, kad kaut kas ir par maz. Uzliekam, izsmērējam un secinam, ka ir uzlikts par daudz, tādēļ atkal kasam nost. Visa cilēces dzīve sastāv no šādas špakteļa likšanas un kasīšanas nost, jo, kas vakar vēl šķita pareizi, šodien jau ir nepareizi, kas vakar šķita norma, šodien jau ir pārmērība.
Mēs nokasām vakar likto špakteli un labākajā gadījumā atstājam visu, kā ir. Taču rīt mēs atkal špaktelēsim, jo atkal kaut kas būs par maz. Mums atkal šķitīs, ka kaut kur ir caurums, kas jāaizpilda.
Pat apzinoties šo špakteļa lietu, mums vienalga ir jāšpaktelē, jo tāda ir dzīve. Lai kā gribētos mēs nevaram sēdēt pie durvīm, kas pasaulei šķiet cauras, nevaram iztikt ar sienām, kas mums pašiem šķiet robainas. Lai kā gribētos.
Tāpēc es novēlu jums visiem - izvēlieties špakteli, ko viegli nokasīt, lai arī cik viņs būtu piekaltis. Un lietojiet labus instrumentus ;)

current mood: domīgs

(1 comment | ir ko piebilst)

Thursday, August 30th, 2007
17:05 - Man sāk parādīties nopietnas pretenzijas pret špakteli...
Nē , nepārprotiet. špaktelis ir brīnišķīgs un arī pati darbošanās - diezgan jautra. Taču. Nemaz nav jautra tā daļa, kurā atnāk māte un pasaka, ka tavs darbs ir visādā ziņā pilnīgi nepareizs un principā liek tev norpast, ka tu esi visu dienu darījis bezjēdzīgu darbu. Visforšāk tas ir tad, kad tu praktiski jau esi pabeidzis... Bet tas jau vēl nav tas ļaunākais... Vēl ir mammas draugs. Jāsagaida viņa spriedums un tad varēšu mirt laimīgs. Joks, protams.

Vispār dīvaini. Ik pa brīdim parādās kāda doma, ko šeit ierakstīt, bet es īsti neredzu jēgu tās raikstīt atsevišķos sviestos, tā ka lūdzu...

1. Man apkārt ir daudz ļoti pesimistisku cilvēku, kaut arī es pats esmu optimists pārākajā pakāpē (neskatoties ne uz ko). Vai šeit izpaustos dabas vēlme uz līdzsvaru, vai arī es vienkārši esmu dzīvesprieka vampīrs?

2. Mēs visi it kā runājam vienā valodā un esam spējīgi arī iemācīties svešvalodas, ja tas ir vajadzīgs. Bet patiesībā, ja gribam nopietnu diskusiju, nekas nevar sanākt, pirms neesam īsti noskaidrojuši, ko katrs saprot ar katru jēdzienu. Kāda jēga no kopīgas valodas, ja reiz jēdzieni ir tik stiepjami, ka katrs tos var saprast savādāk?

3. Kāpēc labāk vienmēr ir tur, kur mūsu nav? Kāpēc viss labais notiek tad, kad neesam klāt? Kāpēc viss labais notiek ar visiem citiem, tikai ne ar mums?

4. Sen neesmu neko sadzejojis. Vai būtu pienācis laiks pa nopietnam ķerties pie prozas?

5. Neskatoties uz visu, es tomēr esmu optimists, jo ticu, ka viss vienmēr nokārtojas. Vai tomēr es maldos?

current mood: nenosakāms
current music: Sade - Jezebel

(1 comment | ir ko piebilst)

Wednesday, August 29th, 2007
15:52 - Visu zemju špaktelētāji! Apvienojieties!
Haha, orginālā laikam bija vārds "proletārieši". ja es zinātu, ko tas nozīmē, būtu baigi jauki :D Bet šitā ir vēl jaukāk...

Vispār - špaktelis ir baigi labais izgudrojums. Ja jums patīk darboties ar tādām lietām kā, piemēram, māli, tas ir tieši priekš jums. Ar pirkstiem ir vienkārši brīnišķīgi, ar lāpstiņu - mazleit ne tik brīnišķīgi,
Ko tad es īsti špaktelēju? Savas istabas durvis. Citādi jau gadu stāv tādas - nekādas. Vēlāk ir paredzēta krāsošana. Es paredzu jautrību :D

Mainot tēmu. Šorīt uzstādīju savu ātrlasīšanas rekordu. Nopietna grāmata (cik nu nopietna var būt fantasy daiļliteratūra) izrauta cauri vienā vakarā un vienā rītā... Vakar (precīzāk - šorīt) atrāvos tiaki tāpēc, ka jau migu ciet un gandrīz vairs nefiltrēju, kas notiek. Taču pēc pamošanās pabeidzu iesākto. Ar to mans izlasāmo grāmatu saraksts kļuvis par vienu mākslas darbu mazāks. Ko tad lasīju? Artēmijs Fauls un Zudusī Kolonija. Man personīgi gāja pie sirds pat ļoti. ^^

current mood: špaktelējošs
current music: Sade - Cherrish the day

(5 comments | ir ko piebilst)

Tuesday, August 28th, 2007
18:04 - Vēlreiz šodien...
Redz kā. Rakstīju no rīta (respektīvi - pēcpusdienā) un nemaz neiedomājos, ka man vakarā varētu būt vēl kas sakāms...

Ir tāda kompānija, kas saucās Alfa un alfieši. Garš stāsts, kas tie tādi un kādā sakarā vispār es viņus pazīstu, bet fakts ir tāds, ka viņi ir baigi foršie cilvēciņi.
Bāc! Visi tiekas viens ar otru, taisa tusiņus un vēl viskautko... Es tikai esmu nolemts divvientulībai ar datoru un paretam ātram čatiņam ar kādu personu, kura, man par leilu brīnumu, pat neiebilst pret manu sabiedrību.
Fakts ir tāds - gribu satikt alfiešus! Bāc... es nez, uz kurieni braukt, kur man dēties...

Bāc.. es kļūstu melanholisks... NOT!

Un vēl... man gribas ēst :D

current mood: nostaļģija...
current music: Klusuma trokšņi...

(4 comments | ir ko piebilst)


> 20 vecākus
> uz augšu
Sviesta Ciba