pasaules vara pieder Mīlestībai sirds valodā.

Nekad neesmu jutusies tik apjukusi. bet šis apjukums ir tik īpašs. šobrīd.
Kas? vai rudens manī iedarbojas kā mulsums? kā tauriņi vēderā un tāds savāds prieks?
es zinu ka ar labiem cilvēkiem notiek labas lietas, un es zinu arī to ka ja kaut kas notiek tam tā ir jānotiek, tieši tāpēc varbūt man sāp mazāk lietas kuras citiem sāpētu vairāk un ilgi. tātad izskaidrojums tam ja ar mani labās lietas nenotiek ir pavisam vienkārš - vai nu es neesmu laba, vai arī labās lietas mani ir aizmirsušas.Bet kāpēc tā sajūta ir tik dīvaina? Tāda itkā ar mani visas dzīves laikā notiek kaut kas labs. Varbūt labās lietas mani nav aizmirsušas, jo dzīve zin ka man pietiek ar mazumiņu? Varbūt viņa redz ka esmu laimīga vien ar to, ka man ir dota šī iespēja dzīvot?
Es vairs negribu dzirdēt citu sāpes. Kāpēc neviens nedelās ar mani priekos? vai cilvēkiem šķiet vieglāk uzgrūst savu nastu otram, lai vienu sāpi veltu uz vēl kāda cilvēka pleciem? man nesāp manas problēmas. bet man sāp ja es zinu ka maniem draugiem sāp.
Man gribās satikt savu mīļo mazo Amandiņu ar kuru tik ļoti sen nav runāts. parunāt par dzīvīti. Šis cilvēks mani tik ļoti pozitīvi uzlādē un iedvesmo. Un varbūt arī šī ir mana lielākā dzīves dāvana. satikt tādu cilvēku kā viņa. Tādu ar kuru es drīkstu runāt par visu. Tādu kurš zin visu, es jūtu to ko vēlas viņa un viņa jūt mani. es to zinu. :) NEKAD. nekad nenovēlu šim cilvēkam neko sliktu. Stāvēšu viņai klāt kā mazs sargeņģelītis brīžos kad viņa dos ziņu par savām skumjām un priekiem.
Un mans lācītis. Ko es bez viņa? arī viņa ir mana dāvana, ļoti dārga dāvana :) arī viņa ir no cilvēkiem kas spēj novērtēt īstās lietas. un tā pat kā mazo Amandu nekad nepametīšu grūtos brīžos.. :)
un vispār. es varu justies bagāta ar saviem draugiem. un lepna. viņi visi ir tik forši.. :) visi visi visi..

Man joprojām galvā skan frāze: "Ak tu mazais pirāts :)" bet vēl spēcīgāka ir: "Iedod bučiņu, tad man būs sirds mierīga un varēšu doties mājās." Nu pasakiet ka šāds teksts neiekustina sirsniņu? Es ļaušos. Es ļaušos sajūtām, kurām nedrīkst ļauties. bet secinājums man ir tikai viens. lai arī kā, ir jāprot atrast īstie vārdi īstajā laikā un es iemīlēšos. tieši tā kā to ir pratuši mani draugi. :)