< back | December 2nd, 2008 | forward >
miera_lapsa [userpic]

divvientulība.

December 2nd, 2008 (12:44 am)

Viņš teica ka brīnās par manu ikdienu.
Jo es nekrītu un neprotu salūst.
Lai kā es vēlētos kliegt, raudāt, un saplēst visu kas ir manā ceļā,
Es brīnos vēl, ka mans ceļš ir tik gaišs. šis ceļš.
Nekad nesaki ka vēlies pamosties man blakus.
Es labprātāk skaitīšu dienas līdz sāksi mani ienīst.
Tomēr saki kā tu jūties, kad esi viens un vientuļš kopā ar mani.
Un varbūt tu esi tas kas nekrīt un nelūst?
Varbūt patiesībā tu esi tas kas vēlas izšķaidīt visu ejot mājās viens?
Bet es nekad nemīlēšu tevi. un varbūt sevi arī nē.
Un kādu dienu smaids tavā sejā mani izraus no dvēseles sāpēm, un es tevī raudzīšos ar smaidu.
Pasniegšu tev cigareti un kafiju agrā rīta stundā,
Un ļaušu justies vientuļam. Tā pat kā jutīšos es.
Tik daudz noteikumu, ka nespēju vairs paelpot.
nocel tos no manis. ļauj elpot un skumt tā kā to vēlos - kopā ar tevi.
jo tikai kopā skumstot var saņemt mierinājumu pārmetumu vietā.
Tomēr saki, kā tu iebridi sūdos un atklāj, kā man no tiem izpeldēt.
runā, jo mēs abi esam pietiekami vientuļi, lai to varētu atļauties, no sirds.
Es nekad tevi nemīlēšu. jo vienmēr būšu es. un sevi arī nē.
es gaidīšu, līdz sajutīšu.

miera_lapsa [userpic]

par mani šonakt.

December 2nd, 2008 (01:15 am)

Es pārdevu patiesās pasaules debesis, un pasauli, un sauli,
Lai paliktu tumsā ar savu mēnesi, kuru nokrāsoju zaļu. un atdevu visus sev veltītos melus, kurus jūs kā skaistu prozu sniedzāt, lai es kļūtu viegla.
Manī vairs nav nekā. Tur ir dūmi. Tikai sadegušas atmiņas, kas aizpildītas ar skumjām, vienaldzību, badu un brīvību.

miera_lapsa [userpic]

Grafomānija.

December 2nd, 2008 (01:26 am)
current song: guns`n`roses - don`t cry

ļauj man iet. ļauj man redzēt. man vajag zināt.
patiesāko patiesību no tām visām. lūdzu ļauj man iet.
liec man lidot. liec man aizsniegt debesis ar pirkstu galiņiem.
un tad liec man nokrist un sasisties. tā būs taisnīgāk. pret visiem.

es skrienu pretī. virzienā kura nav. es skrienu sienā. kā vienmēr sienā.

es protu mīlēt. bet es mīlu vienaldzību. un mana vienaldzība ir neaptverama, negāžama un to neuztrauc, ka patiesībā zem tās slēpjas ciešanas, kuras nevar vairs atrast palīdzību, ka zem tā slēpjas līdzcietība un vaina, arī pareizā mīlestība un sagrauts regejs, bet viņa ir vienaldzība kurai ir vienalga. viņa neilgojas. nepēcviena.

un joprojām stāvu uz mī mažora. tāds ir fizikas likums.

< back | December 2nd, 2008 | forward >