divvientulība.

Viņš teica ka brīnās par manu ikdienu.
Jo es nekrītu un neprotu salūst.
Lai kā es vēlētos kliegt, raudāt, un saplēst visu kas ir manā ceļā,
Es brīnos vēl, ka mans ceļš ir tik gaišs. šis ceļš.
Nekad nesaki ka vēlies pamosties man blakus.
Es labprātāk skaitīšu dienas līdz sāksi mani ienīst.
Tomēr saki kā tu jūties, kad esi viens un vientuļš kopā ar mani.
Un varbūt tu esi tas kas nekrīt un nelūst?
Varbūt patiesībā tu esi tas kas vēlas izšķaidīt visu ejot mājās viens?
Bet es nekad nemīlēšu tevi. un varbūt sevi arī nē.
Un kādu dienu smaids tavā sejā mani izraus no dvēseles sāpēm, un es tevī raudzīšos ar smaidu.
Pasniegšu tev cigareti un kafiju agrā rīta stundā,
Un ļaušu justies vientuļam. Tā pat kā jutīšos es.
Tik daudz noteikumu, ka nespēju vairs paelpot.
nocel tos no manis. ļauj elpot un skumt tā kā to vēlos - kopā ar tevi.
jo tikai kopā skumstot var saņemt mierinājumu pārmetumu vietā.
Tomēr saki, kā tu iebridi sūdos un atklāj, kā man no tiem izpeldēt.
runā, jo mēs abi esam pietiekami vientuļi, lai to varētu atļauties, no sirds.
Es nekad tevi nemīlēšu. jo vienmēr būšu es. un sevi arī nē.
es gaidīšu, līdz sajutīšu.