Jūlija pēdējā dienā.

ļauj bezcerībā apiet sevi un vārdus kuriem negribētu pieskarties. ļauj ieskriet "Bistro" un nokūpināt vienu cigareti, izdzert tēju bez cukura un skriet tālāk. ļauj būt viņa meitenei no pagātnes, tavai meitenei šobrīd, un nākotnē atstāj daudzpunktītes.
ļauj pieskarties tavām lūpām, esi mans plecs, esi mans zaldāts kuru mīlēt. Es viņu mīlu, vai tu to nezini, kuce?!
Jums ir sezona kad zvejot, man būs sezona, kad nokrist nepiepildītā rudenī. Jums būs dienas kuras pavadīsiet dzerot šņabi un alu tajā cietumā, no kura aiziet spēj retais, kamēr es sēdēšu uz jumta ar piena paku un klausīšos regeju. Gandrīz izklausās pēc karavānas tuksnesī, kurā es spēlēšu tikai smilša grauda lomu klausoties vēja sinfoniju, bet jums visiem vienmēr bijusi izvēle, but smilšu graudiņam, vai dot ēzeļiem un kamieļiem savu nastu un sevi nest.

un tomēr es jūsu izvēli cienu. un es mīlu jūs vairāk par sevi.