|
[7. Aug 2004|17:14] |
hmm dazkaart uznaak dusmas uz sevi par savu vaajo raksturu, bet kam gan taadas neuznaak vai ne:) visu laiku velkaas liidzi kaut kaadas stuulbas bailes un paranoja, ka vinnss var pazust, vienkaarssi izgaist un es palikssu ar savaam juutaam kaa maza mullkke, kas varbuut arii es patiesiibaa esmu, jo ticu tai naivai ceriibai, ka es varu ko just, nu nezinu. notiek tik daudz, ka man galva griezzaas un nevar izsekot visam liidzi, bail piellaut klluudas un taa.... |
|
|
Comments: |
baidities nevajag, tas tik daudz ko var sabojat. man skiet, ka sirsnigak sanak, ja bez bailem, paranojas, uztraukumiem un sevis shaustishanas seansiem cilveku iemil ta jauki un plustoshi. bet tad atkal - darbs dzives garuma.
From: | (Anonymous) |
Date: | 11. Maijs 2004 - 15:15 |
---|
| | Inflekted | (Link) |
|
Eh!! Gandrīz vai skauž!! Nu tik turi tā tālāk! Bailes malā! Meties kā taurenis uz sveci, ja apdegs spārni, tad apdegs un tur neko nemainīsi, bet ja nu tomēr neapdegs..... ;)
Kad atsūtīsi stāstu?
Jaa.....zinaamas sajuutas. Bet kameer nebuusi tikusi galaa pati ar to, un iegalvojusi, paarliecinaajusies, a viss ok bus/ir.. nekas nemainiisies. | |