![]() | |
|
alus pievakare
šobrīd sēžu un dzeru alu.piedevām domāju par lietām,kuras ir pieņemtas par normālām, un kuras nav. par izmantošanu,neizmantošanu,sapratni. es esmu svešā zemē, ar savādāku kulturu, savādāku vēsturi, savādākiem uzskatiem par dzīvi, savādaku uztveri un attieksmi.savādāku attīstību un ēšanas paradumiem,liekas,ka ari ar garšas kārpiņām savādākām. tas būtu sīkums.bet šeit,svešajā zemē, es esmu vēl kādā svešākā vietā. kur atkal,viss ir savādāk! savādāki ēdieni, dzērieni,idejas,domas,vēlmes, sapņi, reliģija. savādāka uztvere. un tad ir šī viduslīnija,kur abas manas svešās zemes satiekas un saprotas.viņi zin,viņi saprot, viņiem nerodas jautājumi vai tas ir normāli.tas vienkārši ir skaidrs. tikai ne man, jo es esmu svešumā. es nesūdzos.man ļoti patīk, es izbaudu un priecajos, tikai man gribētos,kaut man nerastos jautājums,par to,vai tas ir normāli. bet reizēm,man vienkārši galvā izlec visi lasītie raksti par divdesmit pirmo gadsimtu, par vārda brīvību, par sevis mīlēšanu, par ne rasistiskiem uzskatiem, par līdzvērtigu attieksmi un vēl simttūkstošlietām, par kurām mēs cīnamies divdesmit pirmajā gadsimtā. ne tikai par to,lai tu būtu respektēts neskatoties uz savu ādas krāsu, reliģiju, idejām. arī par sievietes attieksmi pret lietam un viņas tiesībām. tas, ko latvieši lasa un domā,ka tas varētu nostrādat, patiesībā šeit darbojas. par to,ka lietas,kuras mēs vēl tikai izsapņojam un liekas,ka izpildam, nav pat tuvu īstenībai kā tas darbojas un notiek. pie tam,man galvā vēl jo projām klejo doma,vai vīriešiem var ticēt. ziniet, es neticu.bija reiz tāds gadījums,pēc kura ticēt vairs negribas.tā nu es neatbildu uz jautājumiem, es izliekos ka man ir vienalga,un neuzticos. laikam ari neizbaudu, bet spēlēju savu `vienalga` lomu kopā ar kādu,kuram iespējams patiešām nav vienalga[un lūk, es saku iespējams, jo neticu.] tā lūk saka mana bijusī literatūras skolotāja.tik banāli un patiesi. |
|