Mundis

Nesen man pārmeta ka es domājot tikai par sevi, es es es utt. Vajagot padomāt arī par citiem. Skumji, ka tā izskatās no malas. Bet no vienas puses tā jau ir patiesība, nedomāju jau es daudz par citu bēdām. Ja varu tad palīdzu, ja nevaru, tad no tā vien ka domāšu jau viņiem labāk nepaliks. Kāda jēga no domām un vārdiem ja neko praktisku lietas labā nevaru izdarīt. Un tas "es es es..." jau tikai tapēc ka minu sevi kā piemēru cik daudz var paveikt cilvēks pats savā labā, jo neviens jau nepazīst tevi tik labi kā vien tu pats.

Bet palīdzēt man citem patīk un daru to kad vien varu un protams ja viņi to ir pelnījuši. Jāatzīst taču ka ir cilvēki kas nav tā vērts lai viņu dēļ beigtu savus nervus, un tērētu dārgo laiku kura tā jau mums atvēlēts tik maz.

Nu atkal jau izklausās pēc kautkādas attaisnošanās. Žel, nepatīk taisnoties...

Esmu nolēmis brīvdienās nedaudz šķīstīties. Būt vairāk pie dabas. Pastaigāšu pa bērnības takām, paslīkšu atmiņās. Iziešu ar savu uzticamāko, četrkājaināko, astaināko draugu, kas nekad nepievils. Un ceru sajusties tuvāk dabai, ceru arī sajust pavasara tuvošanos, taču laikam jau nesanāks, biki pa tālu vismaz cipari tā rāda;(

Tā esmu apņēmies darīt šajās brīvdienās. Vajadzētu justies ka no jauna piedzimušam...

Tā man vēl viena garlaicīga diena nu jau ir pagājusi. Vismaz vairs nesēžu viens šajā dievu aizmirstajā telpā. Bet nezinu vai gluži priecāties ar par savu jauno kolēgi. Diezko jau viņš man nepatīk, bet nezinu vai man ir tiesības nosodīt viņu tikai par to ka viņš ir savādāks - pelēkā massa, kā man šķiet no šīs pavadītās dienas ar viņu kopā. labāk tomēr bija vienam izjutu lielāku brīvību.

Nepamet doma ka tā nav bijusi viņas ideja. Varbūt tā nav doma bet muļķīgas cerības. Kāds draugs man teica ka tā esot paranoja. Var jau būt, var jau būt...

Iekšā tāds tukšum. Kautkā pietrūkst. Nez kā...
Tak skaidrs kā! Jocīgi bet šitādos brīžos nāk atkal virsū šizofrēnija, bet varbūt es vienkārši redzu paralēlās pasaules. Vai vēlvienkāršāk man ir ļoti dzīva iztēle. Visticamāk tā. Absolūts tukšums. Austrumu filozofijā teikts ka jātiecas pēc tukšuma. Noteikti ka nav domāts šāds tukšums...

Kur ir kāds(a), kas aizpildīs man šo tukšumu un vai vispār kāds to var...
Sāpīgi...

Smuki atraidits...
Parak kluss, parak miļš, parak iejutigs...
Vai tad tas ir iemesls...?
Iemesls lai teiktu cau negribu vairs ar tevi tikties redzet tevi utt.
Biju tak ta iekeries...
Viss sākuma tacu bija tik skaisti...

Gribu samileties ļīdz ausīm un loti ātri, bet laikam jau to es nevaru ietekmēt, to ne...
Gribu, gribu, gribu...
Lai nebridi nenaktu domas par to kas būs kad tas vis beigsies, lai liktos ka tas nekad nebeigsies un lai tas nebeigtos nekad, es teicu NEKAD...
Kurs man pateik kur lai es ko tadu atrodu, KUR???

Sakuma bija tuksums un Mundis lidoja par tuksumu. Tad nolema izveidot sev dienasgramatu. Mundis radija sev dienasgramatu un atzina to par labu esam. Tomer kautkas vēl nebija štokos. Mundis nolēma mainīt dienasgrāmatas izskatu. Mundis to mainīja tacu soreiz vēl neatzina to par labu esam...
Viss plūst un mainās...

Varbut kads teks, ka esmu dumjš, ka ko tadu lieku iekš....
Bet ta ir patiesiba un ta ir bijis pa so laiku kamer neesmu se radijies...
Vismaz viena patiesiba - nesmukakaa....
Ir jau ari smuka bet saku ar slikto... (ka parasti tas ierasts)
Apzaga mani...
Sasita...
!!! Uz turpmakiem linkiem nespiediet, ja gribas vemt skatoties uz maltu gaļu, vai visadi citadi nespejat paciest skatus ar riebigam traumam...

1)Diena slimnica,  vel nav bijusi operacija, lai salapitu MUNDI...:(
2)MUNDIS tikko salapits pirmo reizi vel tada narkotiku transa neko isti nefilme.
3)Majas pec pirmas operacijas
    2_biude
//Nu sitadu mani atlaida majas itka viss OK, man pat gipsi negribeja likt, kamer neizdicu. Tures tures man teica pins ar skruvem tev tur... Bet es tac stulbs neesmu, vismaz ne tik. Man rokai vel viena locitava locas taja vieta kur luzums tatad kopa neturas... Un jums skiet, ka ar roku viss normali???
4)Nu jau majas pec otras operacijas (suve ko grieza pa otram lagam, tagat riebiga reta uz rokas)
    2_biude
//Nu tagat mana kreisa roka ir taisnaka kaa labaa:)


    Un tagat par visu siki un smalki:
Cilveks dzivo, jauniba doma ka ir nemirstigs.
Lai ari esmu bijis daudzkur, kontaktejies ar dazadiem cilvekiem un piedzivojis ljoti dazadas lietas. Pats vienmer esmu priecajies par to ka tieku no visa ara ar veselu adu - jus pat nevaresiet iedomaties, ko nacies piedzivot.
Tacu laikam savas 9 dzivibas biju izsmelis un bandjugas bija noskatijusi tiesi mani.
Ta sanaca, ka netalu no jaunas arenas Riga (bernudarza teritorija) man uzklupa...
Talak tikpatka neko neatcetros.

Talakais risinas slimnica. Sikumos neiesligsu jo stastit butu daudz ko...
Tacu, kapec visu so stastu un radu.

Arstu nekompetence.

Nu nav man vairs ticibas:  ne arstiem, policistiem pat ne frizieriem ne...

Ja cilveks dienu diena lapa kaulus:
    1)ka vins var saskruvet roku ka jataisa velviena operacija lai saturetu roku.
    2)labi nokludijas. Bet ka var izlaizt no slimnicas, ar liku roku, kas pat vel luzuma vieta kustas. Turklat sakot, ka pat gipsis av nepieciesams...

Pilnigs marasms...

Sanaca apstities vel uz daudzko...
Piem ka palata kolegim asinis ar struklu gazas no kajas venam ara un nav kam palidzet jo arsti visi aizskrejusi pusdienas vai vel sazin kur...
Kamer jusu uzticamais stastnieks, kadu no vinjiem nesamekle (apskrejis pusi nodaljas)
Un tas pats baidas sut venas jo tads pazaljaks redziet...
Un tadiem lai uzticas...
Kolegis gandriz pie dieviem aizgaja..., vairakkart.... Bet nu jau OK...

Vispar tadas lietas notiek viena no Rigas slimnicam un daudz, daudz kas vell par ko tagat nestastisu...


Ticibu sie manas acis zaudejusi...
Bet jaiet pie siem vel...
Lai skruves un stienjus izdabu no rokas ara...