|
|
Piektdiena, 18. Feb 2005, 08:55 Viņš nemāk kliegt, viņa kucīte kas prot riet
Viņš nemāk kliegt... Viņš māk spiegt, Viņš māk riet, Viņš māk rēkt un brēkt, Bet viņš nemāk kliegt... Tauriņš kas nemāk lidot Vai tas ir tauriņš? Pīle, kas neprot peldēt Tā ir pīle? Suns, kas nemāk riet Tas suns? Zirgs, kas neprot zviegt Zirgs? Bet viņš, viņš cilvēks, kas nemāk kliegt... .....? Bet tu, tu pati? Tu māāāki... kliegt! Bet vai esi cilvēks? Tu esi suns, kas māk riet... Kucīte, kas prot mīļi riet:) Tu pat māki kliegt. Cilvēks...? Tu proti mīlēt? Nezini, ja...!?! Labi, nav ko te zīlēt...! Vai tas ir cilvēks, kas neprot mīlēt...? Tu esi kucīte - kucēns, kas prot riet... Riet kā es...
Ceturtdiena, 17. Feb 2005, 08:54 Kad naudai vairs nav varas...
Mācīts vīrs, kam bieza bārda Pārliecināts ka tam vara Tomēr pateikt spējīgs nav ne vārda Kad pie dieva sauc to daba
Kad šis puisis bijis jauns Maku atvērt tam bij kauns Sapnis šim bij naudas kalns Tad nu mācijies, lai pazūd kauns...
Izprātojis, ka nekļūs ļauns Citiem dāvās zelta monētas Lai maku atvērt vairs nav kauns Nevienam uz šīs planētas
Tagat vīrs nu viņš ir mācīts Naudas kalnus skaitīt prot Naudu mīlēt tam ir mācīts Taču citam bedri rok
Radināts pie tā ka vara Tam, kas citiem pāri dara Kam trūks kauns, tam vara Vara tas ir naudas kalns
Māca bērniem saviem Ko šis sapratis ar gadiem: "Vara tam bez kauna Bedri rokot neredz ļauna"
Tagat šis uz nāves gultas Dievu piesaucot nu muld tas: "Tam kam nauda, tas nav ļauns Tas tik labi mācīts auns"
Zemē laiks to guldīt nācis Bērnus kalns ir pārņemt sācis Rakt šiem bedri nava laiks Naudas kalns tiem jādala ir baigs
Bēniem rakt bij mācijis reiz bārda Pašam kaimiņš rok Tas bez bārdas Kam bedri bij racis reiz bārda
Kur tagat tava bārda, Kad nevari vairs pateikt vārda Kur tagat tava vara, Kad bārdā vairs nav gara Trešdiena, 16. Feb 2005, 12:45 Ieberzos ar web...
Sapratu ka r to web lapas taisīšanu esmu pamatīgi ieberzies, vairs nevaru izdomāt, kā jāizkatās lapai, sākumā zināju, bet tagat vairs neesmu pārliecināts. Un kas pats trakākais nekādi nevaru sakārtot un sistematizēt visu informāciju, ko gribu tur ielikt, sanāk tikai bardaks. Hmmm.... Patiesībā laba doma atstāt sadaļu bardaks no kuras pa lēnām vilkt ārā un kārtot visu pa citām sadaļām. Traks var alikt rakstot izdomāju:) Trešdiena, 16. Feb 2005, 10:01 Atkal un atkal
Atkal un atkal mēs tur... Atkal gremdējos tev acīs Atkal sajūtu tavu lunkano augumu Atkal apbrīnoju tavu sparu Vai atgūt to visu vēl varu? Un nesalauzt sev garu Garu kuru dzirda šī skaistā vasara Kuru nodejojām no sākuma līdz galam Vai atkārtot to vēl varam? Atkal vēlos nogaršot tevi Atkal varu nogaršot tevi Atkal negribu to darīt Atkal un atkal bīstos indes Vai varu vēl reizi vienu ļauties indei Vai varu reizi pirmo ļauties indei Reizi pirmo ļauties un nepamosties Nokrist bez elpas, bez gara Vai dāvāt to man kādam ir vara? Atkal sēžu uz palodzes Atkal lasu zvaigznes Atkal redzu to, Atkal to vienu, to tavu Atkal un atkal to padaru par savu Atkal tās divas padaru savas Atkal zvaigzne tava dziest Un neviena nespīd vairs tik spoži Vai tad te esi tu? Atkal un atkal un atkal atceros tevi Atkal atdodu tev sevi...
Otrdiena, 15. Feb 2005, 14:20 --90 - 60 - 90--
Tikko biju ēnīcā, redzēju 3 meičas varbūt ap 14 gadu vecas. Interesantas meiteņu sarunas, nav jau labi tā noklausīties, bet runāja jau viņas tā ka pa visu ēdnīcu varēja dzirdēt. Apsprieda savus fiziskos dotumus. Nonāca pie tā ka vai tik kāda no viņām nav par resnu, aizgāja tik tālu ka visas atkailināja vēderus un salīdzināja cik kurai daudz tauku:) Nu jā tur jau tikai āda utt utt. Bet viena tiešām bija satraukusies. Viņa "Meitenes paskataties bla bla bla, man tāds vēders ko lai daru." Gribot negribot arī man radās interese par ko ta viņa tā satraucas, godīgi tur nekā nebija, mazs', simpātisks vēderiņš, nu ne kā kā dēļ satraukties, bet meitene izklausijās izmisusi. Pats muļķīgākais ko kāda no draudzenēm izdarīj izspļāva domu, ka mazāk vajag ēst. Padomāju jā tur jau nav tālu no anareksijas. nabaga meitēns sabeigs vēl savu veselību ar šīm žurnālu un TV ieaudzinātajām muļķībām. Vēlāk runa aizgāja pat pa krūtīm, jā, un nejau tapēc viņas run';aja klusāk, nē, turpināja tādā garā. Atkal tā pati meiča uztraucās par to ka viņai viena esot lielāka otra mazāka, un atkal padomāju ko ar mums dara TV. Tad viņa piecēlās kājās un sāka norādīt visas pašizfunktierētas anomālijas savā ķermenī. Bet meitēnam nebija ne vainas, viņai bija visas iespējas izaugt pat par ļoti skaistu sievieti. Ārprāts, kā samaitā psihi šitās propogandētās muļķibas par skaistuma etaloniem, gandrīz vai sanāca dusmas. Kā teica kāds mans draugs, ka vīriets taču nav sunis, ka skries pēc kauliem. Otrdiena, 15. Feb 2005, 10:43 Savām rokām...
Vakar ejot mājās pa ceļam protams bija daudz, daudz veikalu un šiem veikaliem protams bija skatlogi un šie skatlogi protams bija pilni ar komercio nālo valentīna dienas simboliku (sirdis un visas pārējās padarīšanas). Jocīgi, bet pat man šitādā emocionālā stāvoklī tas viss neizraisa nekādas emocijas. Kapēc cilvēki vairs neizgatavo dāvanas paši, tas taču būtu tik jauki saņemt teiksim pašzīmētu valentīndienas kartiņu vai vēl ko orģinālu, tā būtu vienīgā dāvana pasaulē otras tādas nebūtu. Bet cilvēki jau, cilvēki jau saņemot ko tādu uzreiz nu ja žēl manid dēļ tērēt naudu utt. Neieredzu šo komercializēto pasauli... Pirmdiena, 14. Feb 2005, 12:37 HA!
Jocīgi mūziku ko agrāk klausījos jo tai bij sāpīga atmiņu bagāža, tagat klausos lai aizmirstos un pakavētos skaistās atmiņās. Tās vecās sāpes jau nebij nekas:)
Nu jau sāku rakstīt kā 4. klasnieks HAAAAAA HA! Pirmdiena, 14. Feb 2005, 12:26 Galvu gaisā vēl pēdējā cīņā:)
Kad iesu 15 uz sausmigako randevu mana muza bus jaizskatas nu dikti parliecinatam par sevi, saubos vai sanaks, bet ja sanaks noteikti pectam sabrukšu, jo būšu izlādējis savas pēdējās spēku rezerves... Pirmdiena, 14. Feb 2005, 11:29 Ticības nav...
Par iepriekšējo postu, nav tā ka negribu lai mani žēlo, ir pat otrādi es gribu, es gribu kādam piespiesties apskaut un izčīkstēt visu savu bēdu, bet pa vadiem tas nav izdarāms. Nav jau arī slikti pa vadiem, bet ja tas ir patiesi, bet ticības man nav cilvēkiem šodien ne, sorry... Pirmdiena, 14. Feb 2005, 10:14 Auksta elpa pakausī pūš...
Nu vispār jūtos šodien kā sūds. Gribu izmantot izdevību un atvainoties:
- par to ka šodien varu lamāties.
- par to ka čīkstu te jau praktiski no paša sākuma.
- par to ka nevaru līdzēt jums jūsu problēmās
Bet patiesība tāda, ka ar mani pašu ir tik sūdīgi kā nekad, laikam tā ir tā izdaudzinātā depreija, kuras vārdu vairums lieto ar iemeslu vai bez... Man ir tik sūdīgi, ka sāk parādīties fiziski organisma darbības traucējumi: apgrūtināta elpošana, emocionāla uzbudinājuma brīžos, kādi ir ne retums ir sajūta ka vemšu, koordinācijas traucējumi utt, utt vispār sajūta tāda ka būtu saķēris kādu nāvējošu vīrusu un ejot uz poliklīniku mani būtu notriecis tramvajs. Sajūta ka iekšā smird unpūst, vajadzētu tikai ietīties autos, pakārt kaklā zvanu, lai citi nesaķer ko līdzīgu no manis. Es sadalos, brūku kopā, jau mēnesi, bet pēdējā laikā slimība saasinās... Nav labi. Šodien jāsatiek "dāma" kura mani tik smuki pasūtija pirms mēneša jāsavāc pāris manas grāmatas un tieši šodien, tas notiks ap 15, kad būšu atpakaļ noteikti būšu galīgā dirsā, es to neizturēšu un jāsatiekas vietā kur šatikāmies 2 randevu tad tāds pozitīvu emociju uzplūds tagat galējā robeža negatīvajam. Nava labi, nava labi jūtu aukstu dvašu sev pakausī un karstumu rokās, plīstu un drūpu, vinvārd sakot mirstu, ceru ka atnāksiet uz manu kapu, ja nepuķes nolikt tad vismaz izdzenāt ar koku, tos liekulīgos neliešus, kas būs atnākuši itkā pieminēt mani, pārējiem sakiet lai priecājas. Jūtu, ka šitas labi nebeigsies...
//Ja esat tikuši līdz šai vietai, tad padomājat, ja lasījāt pavirši, bet tomēr tas jūs skāra, izlasi vēlreiz un uzmanīgi, ja neskāra tad vispār nevajadzēja lasīt... Piedodiet par manu gaušanos, un necentieties mani žēlot tikai tapēc, ka tā vajadzētu, un neturiet ļaunu uz mani, es tak esmu neaizsargāts nevaru pretoties, ko var padarīt ķirmju saēsts koka gabals ja to triec pret zemi, tikai salūzt... un vēlreiz piedodiet ka lamājos...
Piektdiena, 11. Feb 2005, 12:07 LŪGŠANA....
Mūsu dienišķo netu dod mums shodien... un ne dienu bez neta...ENTER!!!! un piedodi mums mūsu nepacietību, kā mēs piedodam šī saita nepilnības... un neieved mūs kārdināšanaa noiet no ceļa uz porno saitiem, bet atpestii mūs no ļauna!!! Control Alt Delete...:))draugiem.lv tev buus cieniit un par vieniigo atziistamo saitu dēvēt... draugiem.lv vārdu tev nebūs nelietderiigi valkāt... tev buus lietot šo saitu mūžīgi mūžos... Copy/Paste... draugiem.lv, kas ir debesiis, sveetiits lai top tavs vārds, lai nāk tava draugu valstiiba, kā debesiis, tā arii uz zemes.. Page down..jo tev (www.draugiem.lv) pieder valstiiba, speeks un gods... Caps Lock End tagad katruvakaru pirms gulētiešanas skaiti patarus un lūdz draugiem.lv --------------------------------------------------------------- Šito atradu kādā viesu grāmatā, kautko līdzīgu varētu sadzejot par Cibu, Ciba tak blakus nestāv draugiem.lv - daudz interesantāka, labāka...
PS Esmu kļuvis atkarīgs bet tas nekas;) Piektdiena, 11. Feb 2005, 10:55 Sapnis, kam BŪS lemts piepildīties...

Ārprāts kāds skaistuls, kad es ko tādu varēšu atļauties, blin sapnis sapnis, pietrūkst arī apņēmības, lai iekrātu:(
Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 15:56 Jocīgi notiek...
Jocīgi tomēr tie cilvēki.
-Pret vienu, kurš tev ir dārgs, tu izturies cik labi vien vari,ness zvaigznes mazā mugursomiņā no debesīm tieši viņam, bet viņš tevi pasūta.
-Citu, apnicīgu, tukšu, riebīgu, tu *pasūti (šī vārda smagākajā formā, ar visiem desmitstāvīgajiem utt), bet paiet laiks un viņš atkal ir klāt un piedāvā draudzību, tu beidzot piekāpies, saki labi varbūt es nepazīstu viņu utt.
Jocīgi...
*Tas gan notika ne tāpat vien, viņš mani nokaitināja (tas nav viegli izdarāms) un + vēl visam visa pārējā, tiko uzceltā, pasaule solijās sabrukt(tagat jau tas ir noticis...).
Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 13:24 No time to Cry
It's just a feeling I get sometimes A feeling Sometimes And I get frightened Just like you I get frightened too but it's... (no no no) No time for heartache (no no no) No time to run and hide (no no no) No time for breaking down (no no no) No time to cry Sometimes in the world as is you've Got to shake the hand that feeds you It's just like Adam says It's not so hard to understand It's just like always coming down on Just like Jesus never came and What did you expect to find It's just like always here again it's... (no no no) No time for heartache (no no no) No time to run and hide (no no no) No time for breaking down (no no no) No time to cry Everything will be alright Everything will turn out fine Some nights I still can't sleep And the voices pass with time And I keep [repeat] No time for tears No time to run and hide No time to be afraid of fear I keep no time to cry (no no no) No time for heartache (no no no) No time to run and hide (no no no) No time for breaking down (no no no) No time to cry ---------------------------------------- ----------------- Šitais jācenšas sev iegalvot, nu ļoti daudz laika zaudēju gaužoties, las man noticis agrāk nekad tikdaudz sevi nežēloju, visu slikto uztvēru ar nelielu ironijas devu.
Trešdiena, 9. Feb 2005, 14:36 Jau atkal...
I could stay awake just to hear you breathing Watch you smile while you are sleeping While you're far away dreaming I could spend my life in this sweet surrender I could stay lost in this moment forever Every moment spent with you is a moment I treasure [. . .] Lying close to you feeling your heart beating And I'm wondering what you're dreaming Wondering if it's me you're seeing Then I kiss your eyes And thank God we're together I just want to stay with you in this moment forever Forever and ever [. . .] ---------------------------------------- -------------------------------- Ar manu psihi laikam kautkas nav kārtībā, esmu apmāts tikai ar vienu domu, atiecīgi zūd darbaspējas, nava labi. Pie vainas laikam nākošā valentīna diena.... Un vēl tik sāpīgas atmiņas no visām šitām dziesmām....
Trešdiena, 9. Feb 2005, 14:16 All About Loving You
[Chorus:] Every time I look at you, baby, I see something new That takes me higher than before and makes me want you more I don't wanna sleep tonight, dreamin's just a waste of time When I look at what my life's been comin' to I'm all about lovin' you
Trešdiena, 9. Feb 2005, 11:34 Dzīvnieku ferma...
Vakar tv3 sāka rādīt tos divus jaunos realitātes šovus:
1)par baru alkatīgu sieviešu(ar iespējamiem izņēmumiem), kas dzenas pēc naudasmaisa.
2)par džeku baru, kas kā dzīvnieki skrien pēc čiksītes (arī iespējami izņēmumi), kas nemaz nav čiksīte.
--------------------------------------------------
1)Skatījos un brīnijos, kā būtnes, kam tiek piedēvēts lielāks romantisms kā vīriešiem, skrien pēc vīrieša tapēc vien, ka domā par viņu kā par naudasmaisu (nauda un romantika manās acīs neiet kopā,vismaz ne šādā situācijā), lai gan patiesībā viņš ir vienkāršs zemnieks. Viņš tiek atzīts par skaistu utt. Domāju, vai ja viņu redzētu uz ielas ar iepirkumu somām, vai tamlīdzīgi, viņas viņu arī nosauktu par skaistuli (ņemot vērā faktu, ka viņas viņu uzskatītu par vienkāršu puisi). Man grūti sagremot to, ka atrodas tik daudz šādu mantkārīgu sieviešu, kam laime saistās ar bagātu vīru.
Skumji, bet dzīvē arī tādu daudz. /Arī vīrieši tādi ir, negribu te sākt dalīt/ Bet kur tad paliek romantika, bagātībā un nabadzībā, līdz nāve mūs šķirs un viss pārējais.
2)Bariņš džeku, kas kā dzīvnieki dižojas visu laiku mēģinot pierādīt savu vīrišķību, pat līdz pēdējam banālos un pretīgos veidos [piem: noniecinot šo sieviet(lai arī kāda vīņa būtu:), vai arī stāstot par saviem "vīriešu labumiem"]. Tiešām atgādina baru dzīvnieku. Bariņš mačo, nesaprotu kā daudzām sievietēm tādi var patikt. Bet dzīvē kādos 90% gadījumu esmu saskāries ar to, ka šāda dzižošanās atstāj iespaidu uz sievietēm, vienīgā atšķirība tā, ka katrai sievietei ir sava vērtību skala un atiecīgi uz viņām atstāj iespaidu dažāda dižošanās lai tas būtu biezs naudas maks, "kruta" braukšana ar mašīnu, intelekts, ietekme sabiedrībā vai vēl kas cits. Bet patiesība ir tāda ka 80% gadījumu šī dižošanās ir tukši salmi, nekā nav, meli, pupu mizas, miglas pūšana acīs utt, to es zinu pavisam noteikti. Ir taču kautkāds teiciens par to, ka ja cilvēkam tiešām kautkas pieder (vara, nauda vai viņš ir gudrs), viņš par to labāk noklusē, bet tāda izrādīšanās liecina tikai par nepārliecinātību par sevi, nepieciešamība apliecināt sevi.
Nebij jau tik traki bija jau arī pāris sakarīgi džeki - pārliecināti par sevi utt, kam nav vajadzīga muļķīga sievietes noniecināšana, lai apliecinātos. Bet jāatzīst arī viņi pakļāvās bara spiedienam, bet vai viņus par to var nosodīt? Laikam jau ne.
----------------------------------------------------
Nuvispār interesants šovs, ne tapēc ka man interesētu kura nu dabūs naudas maku, vai tiks pie meičas, kas nav meiča, bet drīzāk no psiholoģijas viedokļa, interesanti pavērot. Šovā Nr2 trāpīts 10niekā ar to, ka beigās psihoanalītiķis analizē šos džekus, daudz var uzzināt. Arī no mantkārīgajām meičām daudzko var uzzināt:) Jāatzīst pēc šova noskatīšanās sāku nicināt noteikta tipa cilvēkus, labi ,ka tas norima:)
/*Ja kādam ir kas iebilztams droši runājat, šito rakstīju uz ātru un ar nelielu slinkuma piedevu, takā iespējamas neprecizitātes. Trešdiena, 9. Feb 2005, 10:51 Zīmes debesīs no nekā...
Vakar izejot ar suni pastaigā pēc ilgiem laikiem atkal redzēju krītošu zvaigzni. Tai jābūt zīmei:) Jocīgi ka tāds nieks, kas ilgst tikai dažas sekundes daļas uz mani atstāj tādu iespaidu. Jocīgi arī tas, ka tieši tajā brīdī biju ārā un skatījos debesīs. Sakritība? Pārāk bieži tādas sakritības. Citreiz var nosēdēt stundām skatoties debesīs un neko neieraudzīt. Ceru, ka laba zīme:)
Otrdiena, 8. Feb 2005, 14:44 Vienmēr uzticama...
Neatceros varbūt jau kādreiz kautko tādu esmu apņēmies, bet šoreiz vēl nopietnāk apņemos vairāk ziedot savu laiku ģitarspēles apgūšanai vairāk tieši spēlēšanai pēc notīm. Viens varen skaists instruments. Pagaidām mana vienīgā un uzticamākā mīlestība, ja kādreiz kāda stīga saplīst, bet tapēc jau tai esmu es:) Bet citādi vienmēr uzticami gaida mani istabas stūrī... Otrdiena, 8. Feb 2005, 10:12 No one will be with you in the end
[. . .] So watch you're bloods running thin You're times running out No one will be listening Not even when you shout When you're angels turn to devils You'll finally figure out That no one will be with you in the end [. . .]
|