Mundis

Notriekts gar zemi...
Nē ietriecies zemē
Gribu lai mamma mani otrreiz dzemdē
Kapēc tik sāpīgi man to ir dzirdēt?
Kapēc man grauž?
Es atkal krītu...
Vaig atrast man trampalīnu...
Lai sasniegtu mūžīgu rītu...

Tu atkal mani biedē...
Kad blakus...
Šaubas kliedē...
Un brūces manas dziedē...
Es krītu tev virsū
Tu trampalīns būsi
Ja ļausi...
Ja ļausi, mēs mūžīgā rītā būsim
Un mūžigi saullēktu apbrīnosim...

Nebīsties...
Nebīsties es kritīšu mīksti
Nebīsties...
Es tikai negribu mosties
Būšu pacietīgs
Esmu gatavs pat ciesties
Nepārproti...
Nepārproti, tas nav kā sakumā var likties
Nepārproti...
Ceru, ka saproti...

Ietriecies zemē...
Nē tikai krītu...
Man šķiet atkal bail...
Saki ka esi
Saki, tā lai dzirdu
Saki ka krītu tev virsū...
Saki, ka nekrītu zemē...
Tu gaidīsi zemē?
Ja ļausi...
Ja ļausi Tu trampalīns būsi
Ja ļausi...
Gaidīsi...?
Gaidīsi zemē?
Es tomēr gribu, lai mamma atkal mani dzemdē...

Še nu esam nokļuvuši pie vārīga punkta. Skūpsts - pie pilsētniekiem, buča jeb gluži vienkārši mute - pie lauciniekiem - nav iemācāma padarīšana, tur mēģināšana ir viss, studēšana nekas. Bet ar drusciņ pacietības no jaunavas puses arī iesācējs drīz vien būs ieguvis vajadzīgo vingrību.
Ja vīrietis sajūt, ka skūpsts - paliksim pie smalkākā vārda - netiktu atraidīts, viņš labo roku liegi apliek ap mīļotā priekšmeta viduci satver viņa abas rokas un ar labi nomērķētu galvas pakustinājumu tuvojas skūpstāmām lūpām. Pie tam jāaizmiedz abas acis. Tas jaunavām patīk. Skūpsta ilgums grozās pēc ikreizējiem apstākļiem. Ja «veču» nav tuvumā, tad tas droši var būt garāks.
Pilsētnieku skūpstam jābūt bez trokšņa.
Ja jaunava skūpstu dabūjuse, tad tai drusku jāatkāpjas un jāsauc: «Bet, Kārļa kungs, ko jūs darāt!» Saprotama lieta, ka jāmin kāds cits priekšvārds, ja bučotāju nesauc par Kārli. Vīrietis pēc tam satver viņas abas rokas un čukst: «Tu mana vienīgā!»
Jaunava atbild pārmetošā balsī: «Cik ļauns jūs esat!»
Un nu jaunavai ieteicams aiziet. Vīrietis turpretim viņu vēl mēģinās atturēt, izgrūzdams vairāk reižu lūgumu: «Vēl tikai vienu bučiņu (te jāsaka bučiņu, ne skūpstiņu), tu saldā!»
Šī bučiņa tad pa lielākai daļai tiek dota un ņemta, jaunavai stāvot un cepuri taisni sagrozot. Tā ir karsta un īsa. (Nevis viens, divi, trīs - bet tikai: viens!) Kad lapene atstāta, tad jaunava atkal jāuzrunā ar «jūs».
Uz laukiem parastas ir diktas un plaukšķošas bučas.
Kad meita buču saņēmuse, tad viņa iesaucas: «Ak tu pagāns!» - un dara tā, it kā tā lūpas gribētu noslaucīt. Puisis pie tam satver viņas rokas un saka: «Nav jau tik traki,» - un bučo otrreiz. Tad šī iesaucas: «Velns!» - viņš turpretim atkārto savu atbildi.
Pirmās reizēs satiekoties un bučojoties, puiši un meitas, ja arī tie saucas ar tu, viens otru lai uzrunā ar «jūs» un nelieto izloksnes, bet grāmatu valodu. «Mun», «(s», «nāču», «sāču», «m(te» un tamlīdzīgi vārdi šādos brīžos ir piedauzīgi. Tikai kad lapene, klētiņa utt. atkal atstāti, var runāt pa ieradumam.
Roku bučošana pilsētās tiek lietota tikai kā izpalīdzības līdzeklis. Ar cimdu apauta roka skūpstāma tikai vislielākā vajadzības gadījumā. Delnas pusē, pirms pogām, arvien atronas maza, plika vietiņa, uz kuras «notes brīdī» arvien var uzgrūst pa bučiņai.
Uz laukiem roku bučošana maz parasta. Sevišķi sūdu mēžamā laikā tā nav ieteicama.

Apmēram pēdu virs zemes...
Ārā no sava fiziskā ķermeņa...
Caur atslēgas caurumu ieskatos Nirvaaaaaaaaanāāāāāāā....:D
solis pēc soļa uz priekšu (gadās ar atpakaļ)

Pirmdiena: 3 soļi atpakaļ 4 uz priekšu;
Otarādiena: 2 soļi uz priekšu 1 atpakaļ;
Trešdiena ti šodien: pagaidām 2 soļi uz priekšu:D

Poll #7035 Mērķis...
Open to: All, results viewable to: All

Pozīcija padarīšanā ko sauc pa dzīvi - laikam:D

Esmu ceļā uz NIRVAAAAAAAAAAAAAAAAAANU!!!

Tiklīdz būšu uz 99% atkopies, tā būs jāsāk visaptveroša sevis pilnveidošanas programma. Protams gala tai nedrīkst būt nekad:)

Visam bezformīgajam ir jāieņem sava ierastā forma....

Kad biju pavisam mazs, katru vakaru klausījos pa rādio pasakas, bieži gribēju būt kādā no tām pasakām dzīvot to dzīvi. Biku paaugos skatījos TV... Spilgts piemērs bija laikam krievu filmiņa par kaju un gerdu tad vēlējos arī multene tad vēlējos izdzīvot tādu pasauli ā bija vēl tāda filmiņa par Mio saucās ar kautkā līdzīgi... Gribējās izdzīvot tādu dzīvi kad mazs zēns apgriež asauli otrādi vai glābj utt... Nevēlējos izaugt lai pierādītu, ka varu to izdarīt... Gribu atkal būt mazs un pierādīt, sapņot par nokļūšanu tajā pasaulē, sapņot par iespēju apgriezt pasauli, sapņot par lietām ko var izdarīt mazs puņķains zēns...

Bet tagat sēžu klausos mūziku un sapņoju,kā iekļūt šajā dziesmā un lai šī dziesma nekad nebeidzas... Izdzīvot šo skaisto dzīvi par ko dzied tik daudzās dziesmās, es pats gribu būt dziesma...

Realitāte, kapēc tāds termins izdomāts...? Realitāte tāda ka tas nav iespējams, neē pupu mizas iespējams ir viss... Es būšu mazs zēns, es apgriezīšu pasauli... Es būšu dziesmā, es būšu dziesma... Jūs mani vēl redzēsiet, par mani dzirdēsiet es savus uzskatus un par savu sačakarēto pasaules uztveri dziedāšu (pofig par manu sūdīgo balsi) uz skatuves. Es ar savu gi'cu dzīvošu ar mūziku es bū';su mūzika, mūzika mani darbinās, es viņu es lidošu uz skatuves pāris cm virs zemes, es likšu tirpām noiet pār ķermeni, kad kāds sadzirdēs manu vēstijumu... Visu savu kas man sakrājies brēkšu nelabā balsī, es ceļošu ar skaņas ātrumu... Pietiks man tik ar mūziku, būs skaisti...

Un iepūtiet man, sauciet mani par traku, par stulbu, sapņotāju un diedelnieku, kas pa tālu no šīs pasaules... Iepūtiet man un no visas sirds...

Varbūt labāk pieķerties materiālām lietām, tak mazāk problēmu...

Šitais viss var baigi slikti beigties, es varu izdarīt ko tādu ko diez vai vairs varē labot, vai pat nožēlot... Man steidzami vajag kautko izdemolēt kautko salauzt, iznīcināt, lai neiznīcinātu sevi... Tagat tik jāgaida, kas notiks tālāk, kas notiksies...

Piedodiet par rupjībām, bet reizēm savādāk nevar precīzāk noraxturot kas notiek ar mani....
Esmu pilnīgi un galīgi "sapisies", tie kas mani pazīst teiks, ka nav jau pirmo reiz, bet šoreiz ir tā retā reize kad nu pilnīgi un galīgi.... Un savādāk 'to nevar apraxtīt kā tikai "sapisies", vai ar vienkārši prāts tik tālu nevelk...
Visi mani centieni tik tagat sāk nest augļus, bet tas ir noticies tik trāpīgi, tieši brīdī kad jau esmu atteicies no ražas un atradis citus tīrumus kur sēt ražu cerot, ka šī zeme būs auglīgāka... Nu tik precīzi trāpīties, kautkas mistisks... esmu "sapisies"!!!! Ar lielo "S"!!!
Negribu sāpināt kādu, bet negribu ar domu, ka vis nav darīts, ka kautkur ir dārzs, kas aizaug ar nezālēm, pa kuru rakņājas meža cūkas, kur ziloņi izbradā un mazi puņķaini bērni nāk ēst manu ražu, "manu" HA! Ar lielo "H"....!
Esmu "sapisies"!!!
Mundim atkal jādomā, kādiem dieviem šis kalpo - "Naudai", "Baudai" vai tomēr ir vēl kas uz pasaules....

PIEDODIET....

Hehē beidzot piektdiena 13:D
Mundim, tak atkal jāatgādina visiem par šo dienu jābojā oma, jāliek baidīties un beigās jāpierāda, ka tās ir pupu mizas:D

Tu cilvēks nodzīvo vienā miestiņā visu savu necilo mūžiņu un pa visu šito laiku nepamani, ka turpat blakus visu laiku grozās tik forš cilvēks... Un tagat tik grūti aptvert, ka tik ātri viskas notiek. Ārprāts, ārprāts, ārprāts.... Mundis laikam atkal ir samīlējies...:)
Baigi labi, ka tagat uz to visu iepriekšējo, nu jūs jau zinat, var tā noskatīties no malas un saprast ka nebija tā vērts... Bet rētas trakas ir palikušas, tagat tik traki bail, ka nu atkal, nu atkal vis var beigties slikti un slikti katru reizi nāk citādā paskatā, nav iespējams sagatavoties, cerams, ka slikti neatnāks....
Pagaidām jau nu skaisti, dikti skaisti:)
Mundis laikam atkal ir samīlējies:)

Šai takā jābūt priecīgākajai dienai gadā...
Man tai šķita bij jābūt depresīvākai dienai gadā...
Bet pagaidām vis iet pat pārāk labi:)
Saņēmu vis labāko apsveikumu pa telefonu mūžā tikai nemazākās nojausmas no kā, nu nekāda pieķeršanās punkta - "privāts nummurs"
Un ja vēl vakars būs tik smuks, kā iecerēts tad jau nu nemaz nebūs jāraud, ka skaitītājam klāt vēl viens gadels...

Ar ko gan apmāts šovakar mans prāts
Kautkas skaists varbūt ir iededzināts
Tomēr bailes mani māc...
Negribu lai kāds tiek sāpināts
Negribu lai balsis mani nomāc
Vai tiešām mani pārņēmis pavasara neprāts
Ārprāts, ārprāts, ārprāts
Nevēlos, lai kāds tiek sāpināts!
Ārprāts, ārprāts, ārprāts,....Ārprāts
Negribu, lai kāds tiek sāpināts...
Negribu...

Es laikam blakus tevi gribu
Daugavmalā redzējām mēs mūžību
Sajutu es skaistu mirkļu burvību
Es baidos izdarīt kādu muļķību
Bailes mani māc...
Bezdarbība neliecina par gudrību
Gļēvulība neliecina par gudrību
Es vēlos vēlreiz sajust mūžību
Nebīšos es vairs muļķību!
Tomēr bailes mani māc
Arprāts, ārprāts,...
Nevēlos lai kāds tiek sāpināts
Ārprāts, ārprāts, ārprāts...., Ārprāts...
Negribu, lai kāds tiek sāpināts!
Negribu!

Nu iepūtiet man!!!!

Tikko kauko atcerējos... Man tak tagat ir dienas plāns, par kura kāda punkta neizpildīšanu var kārtīgi lamāt sevi... Arprāts man no 4. klases nav bijis pat kārtīgas dienas grāmatas, bet tagat katra diena pēc plāna... Tas tik tapēc lai beidzot sakārtotu visu... Noteikti atteikšos vēlāk no tāda plāna. Kā makslinieks atsakās no formas, kad skulptūra izlieta...

Kautkas briezt...
Kautkas liels un labs briezt...
Kautkas labs ar mani notiksies, kautkas labs...
Pārāk, pārāk daudz sūdu pēdējā laikā
Pēc visa sliktā tak nāk kas labs...
Ir jānāk..
Es jūtu, ka nāk...
Tik nevaru saprast cik tālu vēl tas...
Bet jābūt, kam labam...
Jūtu, ka jābūt...
Nāk...
Bet kad atnāks?
Gaidīšu!

Monkey see, monkey do

I don't know why I'd - rather be dead than cool

I don't know why - every line ends in rhyme

I don't know why - less is more, love is blind

I don't know why

Come as you are, as you were,
As I want you to be
As a friend, as a friend, as an old enemy
Take your time, hurry up
The choice is yours, don't be late
Take a rest as a friend as an old memoria

Come dowsed in mud, soaked in bleach
As I want you to be
As a trend, as a friend, as an old memoria

And I swear that I don't have a gun
No I don't have a gun