Izdzinis sevi līdz spēku izsīkumam, līdz brīdim, kad nav vairs spēku, lai atrastu sevī vēl tos spēkus par kuriem nenojautu. Un tad apmēram stundu pēc finiša vēl centīšos aprīt visu pasaules gaisu un iestāstīt ķermenim, ka nav vairs jāminas, ka ir laiks mieram...
Mērķis: tikt pirmajā simtniekā, t.i., lai finišā mana vieta būtu divciparu skaitlis ne trīs kā vislaik.
Diezgan nereāli, ja ņe vēra, ka katru reizi stabili turos pie 300 vietas :D
(Vispār sacenšas manā klasē ap 500 indivīdi)
Patiesībā jau mērķis uzstādīt jaunu robežatzīmi saviem izturības un spēku krājumiem (lai cik jocīgi nešķistu dažam tas galvenokart ir ne fizisks pārbaudījums, bet gan garīgs un robežas ar tiek meklētas jau galvenokārt gara spēkam).
-Kādēļ tas viss?
-Nr. 15 no saraksta "Lietas, kas japagūst izdarīt šajā pasaulē pirms pametu to"
-Tas būtu...?
-Pierādīt cilvēka neierobežotās iespējas!
-Pierādīt? Kam?
-Galvenokārt jau pašam sev. Un ja nu atradīsies vēl kaut viens cilvēks uz pasaules kuru būšu pārliecinajis par to, tad aiz laimes un lepnuma pacelšos gaisā... Vēl par vienu lidojumu vairāk ;)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}